21st March
17 stundas grāmatas lasīšanas, ēšanas un grozīšanās, lai iekārtotos miegam. 17 stundas domu un pārdomu. 17 stundas iekš autobusa un rīta saulītē mani jau savā varā ir pārņēmusi Skotijas maģija. Kas tas, jūs jautāsiet? Tu zini, kad esi tās varā tad, kad autobusa šoferis tev saka “djfhdjf wyyhsjfhjsa jkfsalwoiulk lldhjdh čin-čin Aberdeen!” un tu pat aptuveni saproti tā nozīmi- kad ieradīsimies Aberdeen tas tiks paziņots ar čin-čin. Izbaudu Skotijas viesmīlību, kas sveic mani ar neviena-paša-mākonīša-debesīm un spožu sauli. Tā daļa, kurā man 40 minūtes jāstiepj savs 100-kilogramīgais (pārspīlēju?:P) portfolio uz Sofijas (CouchSurfer no Grieķijas(!)) mājām, nav īpaši romantiska, bet eh, ko tur daudz, arī nedaudz pasportot vajag. Kolīdz ierodos Sofijas mājā, kurā trūkst tikai pašas Sofijas, mani sveic jau pieminētā skotu viesmīlība tikai itāļa izpildījumā- manā priekšā tiek nokrauta kaudze ar ēdienu un piedāvāts vīns un sula, un ūdens, un tēja. Pēc tam, kad ar pāris maģisko pogu piespiešanas salaboju itāļu puiša internetu, tieku pie iesaukas “Superrr-girl” ar to īpašo itāļu “R” burtu. Lai jau. Dodos uz interviju Robert Gordon University (Gray’s School of Art). Onkulis autobusā ķiķina uz saka “Jums zīmulis no matiem tūlīt izkritīs!” Paldies mīļo onkuli, bez tevi es būtu pazaudējusi savu 2B! ^__^
Ierodods RGU un mani sagaida tāds skotu vīrelis labākajos gados ar skaidrām-skaidrām Vidusjūras zilām acīm, paņem manu (joprojām 100-kilogramīgo) portfolio un izved caur gaiteņu labirintu uz interviju telpas. Es viena (pārsteidzoši mierīga) - viņi divi (pārsteidzoši draudzīgi un ieinteresēti). Intervija. Ekskursija pa universitāti ar vienu no viņiem, kamēr otrs lasa manu 13-lappuses garo eseju. Kad esmu atpakaļ, viņi izskatās mistiski izjautrināti par man nezināmu faktu. Esmu nesaprašanā. Viens saka otram, lai pasakot man. Hmmm? Izrādās- Skotijas maģija spēlē ar mani kārtējo no saviem trikiem- manā esejā, kurā rakstīju par trīs dizainerēm/māksliniecēm, viena no tām- Skotijā dzīvojošā japāņu stikla māksliniece Keiko Mukaide ir viņa sieva!!! Nu kā tā var? Sakritība, jūs teiksiet?
Nosmejamies un es dodos atpakaļ pie Sofijas. Jūra. Mēbeles, kuras var atrast uz ielas. Kaijas, kaijas, ar mani atkal runā kaijas. Tukša spēļu zāle. Lukaš no Polijas ved mani ekskursijā pa Aberdeen. Iedomājies! Viņiem ir kādas septiņas baznīcas, kuras ir pārvērstas par- uzmini nu? Naktsklubiem un krogiem! Neesmu reliģioza...bet nu kā tā var? Mamm, es vakar biju baznīcā. Un dzēru tur tumšo alu. Šīš. Ar Sofiju un viņas trim itāļu draugiem ejam uz piekrastes pirātu krogu ar metāla mūziku svinēt Svētā Patrika nevienam nezināmos varoņdarbus.
Rīts. Kopā ar svaigiem kruasāniem un apelsīnu sulu dodos ciemos pie itāļu puišiem uz brokastīm un klausos viņu koncerta mēģinājumu (uz pašu koncertu diemžēl netikšu, jo tas ir vakarā). Oj, oj, oj. Labākā ģitārspēle kādu esmu dzirdējusi. Un tādas balsi. (mmm) *^__^*
Bet ir laiks doties tālāk! Aidā uz Akmens-debesīm (Stonehaven)- piekrastes ciemats ar slavenu cietoksni. Bezgalīgas-bezgalīgas ziedošu krokusu pļavas! Krokusu! Iedomājies!? Krokusu! Saule, vējš, Ziemeļjūra, pils un es. Akmeņu kolekcija. Brīnumainā tikšanās ar Shaun McGregor. Īsts skotu krogs. Truši!!! Kā man nepatīk atvadas.
14 stundas grāmatas lasīšanas, ēšanas un grozīšanās, lai iekārtotos miegam. 14 stundas domu un pārdomu. 14 stundas iekš autobusa un esmu atpakaļ zinību pilsētā.
149 dienas prom no mājām
