O13 3D, RUSSIAN (/french/english/latvian) DOLLS, Muffins

29^th September

Šodien 3D workshops. Uuuu. Mums māca strādāt ar visādiem bīstamiem aparātiem un onkulis visu laiku stāsta “grafiskus” stāstiņus par negadījumiem ar šiem aparātiem un turpina biedēt ar nogrieztiem pirkstiem. Šīīš. Cik uzmundrinoši! Galu galā uztaisu divus rāmīšus (starp citu- lieliskus rāmīšus) J Un sarunāju papild-nodarbību uz nākamo nedēļu, lai uztaisītu šo to maniem 20 galadarbiem. (Mjā- mums jāuztaisa 20 gatavi darbi līdz nākamas nedēļas beigām- pamatīgs temps). Un tas ir ļoti nomācoši, ka nezini, no kura gala sākt. Lai atpūstos nedaudz no tā visa- ieturam pusdienas saulainajā zālienā. Jūtos kā kaķēns uz kamīna. Murr. Pēcāk knapi knapi paspēju uz autobusu. Braucot garām Paul Kent kopmītnēm ieraugu kolosālo parku(?) un tik skaistus mākoņus. Saprotu- ja ne tagad, tad kad?- saku meitenēm: jāiet bildēties! Kamēr Kamilla savāc visu nepieciešamo, mēs ar Hannu aizejam nopirkt mufin pannu un viņa nosūta vēstuli tētim. Kamilla projekt-vārds ir “konteineri” un tas ir aizplūdis līdz pat krievu matrjoškām. Tā nu mēs saģērbjamies un sakrāsojamies kā krievu lellēm pienākas- baltām sejām, tumšām acīm, sārtiem vaigiem un lūpām, un dodamies mistiskā parka meklējumos. Es nepacietīgi steidzinu abas angļu čammas, jo gaisma taču ir svarīgākais faktors fotogrāfijā un saule neapturami tuvojas rietam. Izrādās, ka parks patiesībā ir golfa laukums (man jau likās, ka tas ir neparasts parks...) un lai tajā iekļūtu jātiek cauri aso krūmu sētai. Bet trīs krievu lellēm tas nieks vien ir. Nometam tik rūpīgi piemeklētās un pieskaņotās kurpes un laižam basām kājām pa mistiski īso zāli un brīnum-jaukajiem pakalniņiem, kas liekas kā no pasaku grāmatas (milža mugura?). Ahh, prieks un laime. Top lieliskas fotogrāfijas! Un te ir tāda gaisma! Un tādi mākoņi! Un tādas lelles! Pacilātā noskaņojumā par labi paveikto darbu (ja to tā var nodēvēt) dodamies mājup. Cepu muffins (kēksiņi) –citus ar rozīnēm, citus ar šokolādi. Kārtējā receptes improvizācija, bet sanāk ņammīgi. Cienāju visus, kas vien ņem, un jūtos kā meistarīgs pavārs. Esmu ievērojusi, ka angļi ļoti baidās no veca ēdiena. Kā kaut mazākās aizdomas- tā grib mest laukā. Šodien no dzīvokļbiedrenes dabūju veselu bļodu ar āboliem- tādiem drusku drusku sakrunkojušiem. Nu tā kā tante ap 50, bet tāda tante, kas lietojusi labu pretgrumbu krēmu. Nolemju cept no viņiem rīt vēl vienu CRAMBLE. Skaista diena.

O18 diena prom no mājām

O12 Nē slimībai, Printmaking, flip-flip S+S+S

28^th September

Jūtos pagalam slikti. Kakls sūrst, galva sāp un deguns puņķojas. Aij, aij, aij. Nu nē- Laima te neatbrauca slimot! Tiek pieņemts akmens-ciets lēmums neslimot. Ceru, ka mans organisms būs paklausīgs kā jēriņš un būs ar mieru pildīt šos rīkojumus. Te tik daudzi ir bijuši ceļojumos uz Austrāliju un Jaunzēlandi. (Mmm.) šodien “Printmaking Workshop”. Ouu, tik inčīgi. Ķēpājamies ar tinti un izmantojam presi. Nodzīvojos tur visu dienu, baudot neparasto aromātu. Pēcāk dodos uz centru apciemot Mr.Pastu. kārtējo reizi Oxford Brookes autobuss mani piekrāpj. Tas ragainis liek man gaidīt uz sevi veselas 45min! Un nav jau viņš nekāda lēdija, kura varētu atļauties nelielas kavēšanās... Šīš. Bet mani jaukie turpina tradīciju- pankūku diena rit pilnā sparā. Mani sagaida pankūkas ar sēnēm, sīpoliem un sieru ( S+S+S ). Sēnes, protams, tiek izlasītas no manām pankūkām un izbarotas Miss Kamillai. Emīlijas neveiksmīgais mēģinājums uztaisīt flip-flip ar pankūku izraisa milzum-lielu ķiķināšanu. Amēlija. Joprojām nesaprotu, kāpēc viņa līdz ar zivtiņu iemeta tai upē arī akvāriju (?)

O17 diena prom no mājām

O11 pirmā darba diena

26^th September

Ar Kamillu virtuvē darām savu “artwork”- viņa zīmē krievu matrjoškas olu breketēs, es- tauriņmeiteni. Esmu ieņēmusi ideālo vietiņu pie loga (skat.bildi nr.1) - saulīte tīkami silda sānus un uz brīdi liekas, ka vasara ir atgriezusies. Četras meitenes cenšas man palīdzēt uzstatīt gludināmo dēli, lai varu izgludināt savu balto-darba-blūzi. Nesekmīgi. Lai netraumētu savu pašapziņu, visas vienprātīgi atzīstam, ka dēlis ir salūzis. Saģērbjos kā striktie noteikumi paredzējuši- melnas bikses/svārki, balta blūze, zemi,slēgti,melni apavi un savākti mati. Ahh, un nedrīkst nagus lakot =/ Ar nelielu satraukumu dodos uz savu pirmo darba vietu. Izrādās, ka strādāšu banketā (tur tāds kā salidojums notiek). Vēl kādiem pāris cilvēkiem tur ir pirmā darba diena, tā ka esam ļoti draudzīgi. Es nesaprotu- kā tie nabaga angļi var tik daudz ieēst- zupa, viens otrais-zivs, kartupeļi, dārzeņi, vēl viens otrais- vista, saldais un plus vēl uzkodas. Un kā tie vīrieši bij uzpucējušies- tādi smokingi un frakas, un taureņi, un vēl visādi brīnumi. Kūsti nu kā sniedziņš maija saulītē :D Kad viss ēdiens pasniegts mums liek sastāties rindiņā- visi glauni baltās blūzēs- un publika mums aplaudē, saka paldies par darbu.. Uhh... ^__^ Kur kas tāds redzēts? Pēc tam visi jauniņie aiziet prom, bet es palieku, jo jāgaida autobuss vēl pusstundu. Un labi, ka tā, jo tad sāk dot ēst. Mans kuņģis gavilē. Un laimīgā kārtā ir palikusi tieši viena veģetārā porcija, kas tiek man! Jupī. Joprojām nezinu, kas tas bija, un neviens arī nemācēja atbildēt, bet garšojas lieliski. Nogurusi braucu atpakaļ uz J2C un tieši pie manas kopmītņu pieturas gaida milzonīgs bars skaļu jauniešu- acīmredzot dodas uz ballīti. Ehh, kāds es gan esmu nūģis :D

O15 diena prom no mājām

O1O ideju attīstība, jup-jup, veļi

25^th September

Ho-ho-hooo! Laimai nu ir bankas konts un----un-----DARBS! Jap, jap, tieši tā! Pirmā darba diena ir rīt- jāsaģērbjas glaunā baltā blūzē un melnos svārkos/biksēs. Jāstrādā tik dažas stundas, bet iesākums tīri labi. Strādāšu par viesmīli dažādās kafejnīcās- nodarbinās mani tāda firma (“Champion Recruitment”), kas meklē darbu daudz daudz cilvēciņiem un tad viņi arī pielāgos manu aizņemto grafiku, lai varu strādāt. Drusku dīvaini jau ir, ka būs nemitīgi jāmaina darba vietas, bet no otras puses- inčīgi- atā, atā rutīna. Turpinu darbu par un ap “symbolics” un stiepju darba dēli un krāsas ari atpakaļ uz J2C, lai pastrādātu pa brīvdienām. Tas sagādā tādu baudījumu, kad redzi, ka kaut kas sanāk visnotaļ smuki.

Šodien veļas diena. Lieku milzu mašīnā savas ilgi krātās drēbes. Lai ietaupītu 1 nelieku viņas žāvēties, bet gan nostiepju striķus istabā un izkarinu žāvēties. Smaržo pēc slapjām drēbēm, bet tas vismaz ir labāk nekā pēc slapja suņa. Sveiciens mīļajai Rendiņai! :)*

O14 diena prom no mājām.

OO9 vēlais pārsteigums, elfi un zemūdens

24^th September

Ļoti nogurusi atgriežos J2C un uzvāru dāzrzeņ-zupu. Lai gan lieku no katra dārzeņa tikai pa vienam tikuntā katls sanāk makten pilns un izskatās, ka pietiks kādām trim ēdienreizēm. Nu nemāku es pagatavot maltīti vienam! Ielienu pidžamā un lasu Džeinu Eiru, bet te pēkšņi----- oho!-----nak, nak, nak pie durvīm----un Debija (jauka meitene, kas šeit mācās arhitektūru) parādās manās durvīs, blakus viņai vēl kāda meitene tumšiem matiem saka man “Čau!” Mans žoklis atkaras līdz pat raibajiem palagiem, un acis pārsteigumā ieplešas tik lielas kā stirnas mazulim. Izstomu tik vien kā: “Tu esi no Latvijas!?” Viņa ar lepnumu saka: “Jā!” Pārējā tauta, kas sanākusi brīnīties, drīz vien nozūd, jo mēs sākam čalot latviski. Hehe, un neviens tak mūs nesaprot! Valērija, kā izrādās, mācīsies šeit japāņu valodu (Lā-saskati paralēles? :P). Tērgājam diezgan ilgi un man ir tik daudz, ko teikt. Sen nebiju tik daudz runājusi! Izstāstu viņai par “Baltic Shop”, kur var dabūt skābo krējumu, griķus un rupjmaizi. Oj, kādu gan prieku tas izraisa! Dalāmies bēdās par bagāžas ierobežojumiem lidmašīnā. Uzzinu viņas triku- vajag sūtīt vecmāmiņu pa priekšu, kas ieliek pasē “Laimas” šokolādi un pieclatnieku, un tad arī 20 kilogramīgu somu palaiž.

Ahh, kā es mīlu latviešu valodu.

Nogurums nav vairs ne vienā acī un dodos uz blakus dzīvokli pie Kamillas. Tur kopā ar vēl Hannu kaļam grandiozus plānus. Top ***Elves & Submarine to do list ***. Un solījums to arī izpildīt. Viens no punktiem- Montpellier. ^__^

O13 diena prom no mājām.

OO8 gada-tirgus, miskastes, akustiskais vakars

22^nd September

Universitātes teritoriju ir pārņēmis trakums- plašāk pazīstams kā Freshers Fair jeb pirmkursnieku gadatirgus. Mūzika, teltis, daudz bezmaksas ēdiena un ik uz katra 5 soļa (pārmaiņas pēc nepārspīlēju!) tiek dalītas reklāmas lapiņas (flaijerīši). Diži liela strādāšana šādā atmosfērā nesanāk. Klaiņojam un vācam makulatūru (un saldumus!) no daudzajiem stendiem. Uzraksti savu vārdu, e-pastu un ievelc ķeksīti un dabū ēdamo / auduma maisiņu / USB !!! / sim karti / etc. Daudz laimes mammai dzimšanas dienā! J* Kamillas izvilktais vārds ir “konteiners”, tāpēc tiek nolemts rīkot foto-sesiju tuvējā (laimīgā kārtā-tukšajā) miskastē. Sanāk visnotaļ smieklīgas un dažas-biedējošas bildes. Cilvēki brīnās. Vakars Tarifa cafe, kur talantīgie cilvēki spēlē skaistu mūziku. Pēc tam Kamillas un Voiteka virtuvē ēdam Pū-kūku un putru ar rozīnēm. Beigās tie uzņemts video ar dziedošo četrotni (Kamilla, Voiteks, Hanna, es)- dziedot singlu par Hariju Poteru. Šī visnotaļ ir garšīgus un makten skaļus smieklus izraisoša dziesma.

O11 diena prom no mājām.

OO7 Symbolic, Pankūku Diena

21^st September

Autobusa pietura mudž kā bišu strops no studēt-gribošajiem. Aiznākamajā pieturā (pie Paul Kent kopmītnēm) vēl divreiz lielāks bars. Puse netiek autobusā. Aij,aij,aij, laikam nokavēs lekciju. Lekcija ir par “Recearch” un pierakstu veselas četras lapaspuses. Katrs izvelk lapiņu ar tēmu, mana: “Symbolic”. Šis vārds tad nu kulsies pa manu prātu kādas pāris nedēļas un tiks apžļembāts no visām pusēm un virzieniem. Bibliotēka, ak, varenā bibliotēka- zinību krātuve. Tā kā šodien ir pirmdiena jeb turpmāk pazīstama kā PD (Pankūku Diena), un ir pienākusi mana kārta- tad uzmini nu, ko es darīju vakarā! Tieši tā- cepu franču crepes a la latviešu modē ~ kādiem pieciem cilvēkiem. V for Vendetta. (Remember, remember the 5th of November, the gunpowder treason and plot. I know of no reason why gunpowder treason should ever be forgot.) (Skaiti līdz, mās Lās!) Īsfilmu bums ir pārņēmis tuvējo apkārtni (precīzāk trīs istabiņas). Skatāmies tās līdz vēlai-vēlai naktij.

Lavatory Lovestory

La Maison en Petits Cubes

A Gentlemen's Duel

A short love story in stop motion

Kiwi

One Man Band

Presto

Geri's Game

O10 diena prom no mājām

OO6 rozmarīns un klavieres

20^th September

Dodos tuvējās apkārtnes izpētē. Atrodu milzu rozmarīnkrūmu ļoti netālu mūsu kopmītnēm. Oh, cik spēcīga viņam smarža! Skaidrs- turpmāk šeit uzpildīšu savus rozmarīnkrājumus. Vēl atrodu krūmos ieaugušu taciņu kur čum-un-mudž no putniem. Čirr-Čirr. Un brīnumjauku parku, pa kuru staigāju basām kājām. Tur ir arī teniss-korts un galda tenisa galds (no akmens?). Nopērku lielus tualetes papīra krājumus (sešas meitene dienā iztērē gandrīz veselu rullīti!). Vakarā pagatavoju savu pirmo kus-kus porciju. Gatavojos jau ēst, kad pēkšņi manu maltīti iztraucē Mr.Trauksmes signāls. Ak jel. Dodos uz pagalmu ar visu šķīvi. Tur sapulcējušies arī visi pārējie, starp citu, nu te ir dikti daudz studentu, tagad arī pārējiem ir sākušās mācības, un es pēc šīs nedēļas jau jūtos kā iezemietis un varu viņus viskautkur pamācīt. Hehe. Viltus trauksme. Uzlieku Kamillas doto klasiskās mūzikas disku, iekārtojos gultiņā un iegrimstu Džeinas Eiras pasaulē. Bet nē- atkal Mr.Trauksme. Dodos uz jau iemīļoto pagalmu. Ahā- tiek atrasts un neitralizēts vainīgais- izrādās viens no trauksmes zvaniem bija nedaudz bojāts- precīzāk ar traucētu nervu sistēmu. Izskatās, ka liela daļa jauniņo dodas uz saviem “freshers” pasākumiem, t.i. daudzām jo daudzām ballītēm, kas turpināšoties kādu nedēļu, divas. Bet mēs šoreiz dodamie uz maniem apartamentiem un skatāmies filmu “The Piano”. Ļoti interesanta ne-holivudas filma. Daži gan viņu raksturo ar vienu vārdu- grafiska. Mhmm. Nu jebkurā gadījumā- neparasta. Iesaku. Dodos uz čuču-muižu un ceru, ka Mr.Trauksme darīs to pašu.

OO9 diena prom no mājām.

OO5 aidāā ogot uz parku, kastaņ-bums

19th September

Oho! Ir pienākusi pirmā brīvdiena un Laima noguļ tās sākumu. Tomēr brokastīs tiek pagatavota aukstā zupa un aukstā zupa taču gluži vienkārši nevar iesākt sliktu dienu! Vai ne? Ar Hannu, Ivetu, Kamillu un Voiteku dodamies ogot. Man šķita, ka nāksies braukt tālu-tālu laukā no pilsētas, bet izrādās, ka braucam tikai līdz mūsu pašu universitātei, jo tai blakus ir parks (pati universitāte ar izskatās kā botāniskajā dārzā ieklīdusi) un parkā ir kazenes. Un vāveres. Izrādās, ka angļiem ir divu veidu vāveres- labās un sliktās- oranžīgās ir labās iezemietes, bet pelēkās ir imigrantes, kuras apbižo nabaga attālās radinieces. Salasām ogas un tad čillojam uz milzu koka purva vidū. (mhm...nu purvs patiesībā ir nelieli dublīši...bet šis taču ir mans blogs un ir atļauts nedaudz pārspīlēt, vai ne? ^__^) Tad lasām kastaņus un uzrīkojam nelielu kastaņ-kauju. Meitene saliek matos mārpuķītes. Salasu gana daudz kastaņus, lai pagatavotu īstenu meža-meitas-kastaņ-rotu. Nokļuvuši mājup sākam gatavot “cramble” (drupač-kūku) (skat.recepti apakšā). Tāda kā idille. Hanna ir iesākusi skatīties Titāniku un nolemjam viņai pievienoties. Saspiežamies pieci vienā gultā un izbaudām jaukās ainas ar jauniņo Leonardo di Kaprio ar zilganas krāsas seju. Nonāku pie atklāsmes, ka, ja Roza nebūtu izlekusi no tās glābšanas laivas, lai paliktu ar Džeku, tad viņi abi būtu izdzīvojuši (viņa-laivā, viņš- uz tā peldošā koka gabala). Njā, bet nekad jau nevar zināt kā viss beigās izvērtīsies. Kamilla izstāsta, ko kāda tante teica- tātad filmas morāle ir- if you are a little bit overweight you will loose your boyfriend. Labnakt’

Drupačkūkas recepte:
Sagriež gabaliņos ābolus un ieliek katliņā, pielej nedaudz ūdeni (čutj-čutj), pieber cukuru/medu un kanēli. Vāra kādu brīdi un bauda debešķīgo smaržu.
Tikmēr mīkstā sviestā (kāds pus-gabaliņš) iemīca cukuru, kanēli, miltus un auzu pārslas, veidojot jauku drupaču.
Ieliek ābolmasu lēzenā (vēlams arī smukā, jo no šī trauciņa arī ēdīs...ja vien nepārliks citā) krāsns-izturīgā traukā, pieber ogas un pāri pārber drupaču. Liek krāsnī un cep, kamēr zeltaini brūns. Ēd un čāpstinās.

OO8 diena prom no mājām.

OO4 mamutu cienīga bibliotēka un Mr.Trauksme

18^th September 2009

Nekādas zīmēšanas šodien. Bibliotēka, bibliotēka vien. Jamm, šādai vietai varbūt arī ir vajadzīgs gids un ekskursija. Ērtas (comfy) trepes, uz kurām sēdēt. Aizčāpojam uz centru. Nosūtu pāris vēstules un iegādājos knopkiņas, lai pabeigtu savu foto-sienu. Aww, nu istaba kļūs mājīgāka. Mani mīļie- nu es uz jums skatīšos katru dienu. Nu vismaz uz fotoaparāta notverto vienu no jūsu astrālajiem attēliem. Hehe. Šodien Helenai dzimšanas diena un nolemts iet un to nedaudz atzīmēt. Tomēr Helēnu nolaupa ģimene un dodamies svinēt viņas svētkus bez viņas. Neliels apjukums. Skaļa vieta ar āra terasi, kur ir mazas lampiņas pie griestiem kā zvaigznītes (jo Oxfordā zvaigznes neredz gandrīz nekad- lai gan tovakar saskaitīju veselas divas) un trakoti spožu un karstu lampu. Sēžu tai ļoti tuvu un ceru, ka viņai ir solārija efekts. Drīz pametam šo trokšņaino vietu un ieejam veikalā. Kāds pērk alkoholu, bet mēs ar Ivetu un Voiteku izbaudam vakara pasaciņas lasījumu Kamillas izpildījumā. Pasaka ir par trīs kazām un trolli, un bez morāles, tomēr viņas izpildījums ir tik brīnišķīgs, ka morāle varbūt arī drīkst izpalikt. Pārceļam svinības uz blakus dzīvokļa virtuvi (joprojām bez pašas gaviļnieces). Tēja, Sigur Ros un kolosālākie šokolādes cepumi. Voiteks turpina iesākto pasaku tēmu un izstāsta mums lielus-smieklus-izraisošu poļu pasaku (mole hills, beaver dam, bee hive and glorious warriors fighting dragon) ar sagrozītām beigām. Visi taisās uz migu. Nakts-miers. Nakts ir, bet miera nav. 5:22 pamostos no nežēlīgas sirēnas trokšņa savā istabā. Pirmā doma- ko es esmu piededzinājusi? Pidžamā izskrienam pagalmā un gaidām. Noskaidrojas, ka uztraukumam nav pamata. Varbūt kāds bija nolēmis ievilkt naksnīgu dūmu (Pols saka: “Lovely!”).

http://cloudappreciationsociety.org/ (mākoņu novērtēšanas sabiedrība)

OO7 diena prom no mājām.

OO3 pliks puisis un regejs

17^th September 2009

Šodienas plānā ir rakstīts: Life Drawing. Zīmēsim dzīvi? un dzīve ienāk mūsu telpā plika puiša izskatā. Tagad ņem marķieri un neatraujot to no lapas (nešmaucies!!!) zīmē viņu. Oj-oj-oj. Un pēc tam paņem “resno” marķieri un turi to “dunča pozā” perpendikulāri lapai un zīmē tikai taisnām līnijām. Pēc tam mums ir brīvais laiks. Nu teorētiski brīvais, jo patiesībā mums ir jāklaiņo pa visu tuvāko apkārtni un jāzīmē cilvēk-skices. Atgūstu kripatu savas pašpārliecinātības, jo sanāk daudz-maz-labi. Pie pusdienām ir lielie smiekli, jo vīrietis, ko zīmējam, pamana to, un izrādās “nav uz mutes kritis”. Jokojamies un viņš stāsta par savu māsu mākslinieci. Oh, izklausās iespaidīgi. Es ar reiz tā stāstīšu par savu lielo māsu arhitekti un cilvēkiem atkārsies žoklīši, un es skatīšos uz viņu plombēm, un to būs daudz, jo visiem taču garšo saldumi. Šodien ir mūsu ierullēšana studentu kārtā jeb Enrollment. Dabūjam savas maģiskās zaļām kartiņas un kļūstam par pilnvērtīgiem studentiem. Kā jau studentiem pieklājas vakarā dodamies iekarot pilsētas regeja bāru. Skaļa, ritmiska mūzika un grīda ir alus krāsā un smaržā. Laikam es esmu vairāk “jumtu cilvēks” nekā “pūļa cilvēks”. Tomēr jauks vakars. Original Swan (oriģinālais gulbis) ir mūsu pietura.

OO6 diena prom no mājām.

OO2 uzzīmē mani

16th September 2009

Sadala visus mūs (119) pa 4x2 grupiņām. Pirmajai pusei (es laimīgā kārtā esmu iekš tās) ir jāzīmē milzu portreti (A1) un jāiepazīstas jautājot 3 jautājumus. Par ko tu gribēji kļūt, kad biji mazs/a ? Kaķi vai suņi? Kāpēc tu esi šeit?

OO5 diena prom no mājām.

OO1 Iepazīsimies: es-Laima, Tu-Oxforda!

15^th September 2009

Otrdienas rīts. Satiekam kopmītnes meitenes iekšpagalmā un dodamies uz ļoti-ļoti-netālo autobusa U5 (U2 gandrīz vai U2) pieturu. Visiem līdzi ir trakoti daudz pekelītes (portfolio mapes, plāksnes un piederumu kastes). Aiz-nākamajā pieturā (pie Paul Kent kopmītnēm) busā iekāpj vēl vesels bars (tiešām BARS) jauniešu ar vēl tikpat mantām. Nabaga autobusiņš ir pārbāzts, labi, ka pa vīlēm neirst laukā. Izbirstam visi pie Oxford Brookes. Mīļā mās Lās ir ar savām lielajām (pēc manu krāsu bundžu izņemšanas gan krietni mazākajām) somām ar tepat. Kafijas pauzes laikā (kad “padomu centra darba-veikalā” (advice centre- jobshop) Kreigs mēģina uzlabot manu CV) Lā atvadās un dodas prom. Oj-oj-oj un atkal viss notiek tik ātri. Tik žēl, ka viņa neiziet “tik pēc kafijas”. Šeku-reku un mans eņģelis un balsts ir prom uz tālo Stansted LIDOSTU-> Franciju->Montpellier. Steidzot atpakaļ uz universitāti. Šodien pirmā mākslas diena. Katram jāpaņem divas lietas un jāiesaiņo tās. Un jāzīmē/jāglezno/jālīmē (tā teikt- dari kā māki). Man ir ābols zilu striķu murskulī un kastanis mežģīnēs. Kastanis kļūst par manu dienas favorītu, jo atgādina adatainu (lasīt- kašķīgu) vecmāmiņu. Daudz-daudz loti-ļoti talantīgu cilvēku visapkārt.

OO4 diena prom no mājām