O13 3D, RUSSIAN (/french/english/latvian) DOLLS, Muffins

29^th September

Šodien 3D workshops. Uuuu. Mums māca strādāt ar visādiem bīstamiem aparātiem un onkulis visu laiku stāsta “grafiskus” stāstiņus par negadījumiem ar šiem aparātiem un turpina biedēt ar nogrieztiem pirkstiem. Šīīš. Cik uzmundrinoši! Galu galā uztaisu divus rāmīšus (starp citu- lieliskus rāmīšus) J Un sarunāju papild-nodarbību uz nākamo nedēļu, lai uztaisītu šo to maniem 20 galadarbiem. (Mjā- mums jāuztaisa 20 gatavi darbi līdz nākamas nedēļas beigām- pamatīgs temps). Un tas ir ļoti nomācoši, ka nezini, no kura gala sākt. Lai atpūstos nedaudz no tā visa- ieturam pusdienas saulainajā zālienā. Jūtos kā kaķēns uz kamīna. Murr. Pēcāk knapi knapi paspēju uz autobusu. Braucot garām Paul Kent kopmītnēm ieraugu kolosālo parku(?) un tik skaistus mākoņus. Saprotu- ja ne tagad, tad kad?- saku meitenēm: jāiet bildēties! Kamēr Kamilla savāc visu nepieciešamo, mēs ar Hannu aizejam nopirkt mufin pannu un viņa nosūta vēstuli tētim. Kamilla projekt-vārds ir “konteineri” un tas ir aizplūdis līdz pat krievu matrjoškām. Tā nu mēs saģērbjamies un sakrāsojamies kā krievu lellēm pienākas- baltām sejām, tumšām acīm, sārtiem vaigiem un lūpām, un dodamies mistiskā parka meklējumos. Es nepacietīgi steidzinu abas angļu čammas, jo gaisma taču ir svarīgākais faktors fotogrāfijā un saule neapturami tuvojas rietam. Izrādās, ka parks patiesībā ir golfa laukums (man jau likās, ka tas ir neparasts parks...) un lai tajā iekļūtu jātiek cauri aso krūmu sētai. Bet trīs krievu lellēm tas nieks vien ir. Nometam tik rūpīgi piemeklētās un pieskaņotās kurpes un laižam basām kājām pa mistiski īso zāli un brīnum-jaukajiem pakalniņiem, kas liekas kā no pasaku grāmatas (milža mugura?). Ahh, prieks un laime. Top lieliskas fotogrāfijas! Un te ir tāda gaisma! Un tādi mākoņi! Un tādas lelles! Pacilātā noskaņojumā par labi paveikto darbu (ja to tā var nodēvēt) dodamies mājup. Cepu muffins (kēksiņi) –citus ar rozīnēm, citus ar šokolādi. Kārtējā receptes improvizācija, bet sanāk ņammīgi. Cienāju visus, kas vien ņem, un jūtos kā meistarīgs pavārs. Esmu ievērojusi, ka angļi ļoti baidās no veca ēdiena. Kā kaut mazākās aizdomas- tā grib mest laukā. Šodien no dzīvokļbiedrenes dabūju veselu bļodu ar āboliem- tādiem drusku drusku sakrunkojušiem. Nu tā kā tante ap 50, bet tāda tante, kas lietojusi labu pretgrumbu krēmu. Nolemju cept no viņiem rīt vēl vienu CRAMBLE. Skaista diena.

O18 diena prom no mājām