O37 ku-kū!

13^th May

Biļetes nopirktas jau 30.martā! Laima klusi, klusi kā pats peles dvēseles iemiesojums dodas uz autobusu! Oho! Pie Universitātes autobusa pieturas ierauga lapsu! Oksfordas centrā 1os naktī! Hah, nospriež, ka tā ir laba zīme- šodien esmu viltīga kā lapsa un klusa kā pele! Tā gan. Vēl vakar biju pāvs, šodien jau lapsa! Ei tu izseko līdz visām tām pārmaiņām un raksturu šķautnēm. Lai nu kā, 4 stundas autobusā, 3 stundas lidmašīnā, (zvans mammai un sveiciens māmiņdienā, izostu gaisu un noskaidroju viņas plānus), 1,5 stundas autobusā, 10min puķu tirgū, 15min mašīnā un tuk-tuk-tuk pie mājas durvīm! Hallo mammu! Pabāžu degunu aiz smaržīgā puķu pušķa un redzu tik mammas brīnumu pilnās lielās acis caur logu rūti! Nu ne jau viņa ies durvis atvērt, nē, skrien augšā pa trepēm un sauc Pauļuku lejā. Tā nu uz mani tur skatījās 5 minūtes no vietas līdz arī nolēma, ka varbūt arī tēju piedāvās un istabā ielaidīs :P Pārsteigums laikam izdevās vēl labāk kā bij cerēts.

3 dienas saules, pieneņu pļavas, mīļuma, multeņu, meža un upes. Un tad atkal tās 15min+1,5h+3h+4h un trijos naktī esmu savā Oksfordas istabiņā un no rīta tas liekas kā vien brīnumains sapnis.... Bet tad uz mani skatās Paulas neaizmirstuļu zilās acis, un pieneņu vainags ir galvā, un fejas spārni plivinās, un laikam tā tomēr bija realitāte, tikai daudz skaistāka nekā cilvēks atļaujas cerēt uz.

191 dienas prom no mājām

O36 Zilo zvaniņu paklāji

8th May

Vakarā pusē mūsu jautrā kompānija ar visām ēzeļu pauniņām aizkuļās līdz pat Witney (Oksfordas svārku mala (outskirts?) J ) , kur Kamilla mājo. Vecāku nav mājās. Oho! Vai tu domā to pašu ko domājām mēs? Aha! Tā gan! Mjā, cepam vakariņas sev paši nu :P Nu jā, un maza ballīte jau ar sekoja. Bet apņemšanās celties rīta agrumā tā ap 5iem liek ļautiņiem posties uz migu. Laika vecis gan sola lietu visai dienai un arī nākamai, bet mūs-zvērus tādi nieki nebaida! Tomēr pamostoties ap tiem solītajiem pieciem rītā, saprotu, ka te nekādas steigas priekš skaistās rīta gaismas nav, tā ka dabūjam vēl kādu kripatu miega un kārtīgas brokastis un daudz-daudz smieklu, meklējot piemērotu ietērpu mūsu draugam Flamingo! Kamillas māsas rozā pidžammbikses? :P Google karte rokā un aidā uz Badbury Hill Bluebell Woods, Faringdon, Oxfordshire. 20min un esam pie zilās paradīzes vārtiem! Laima no priekiem lēkā, jo tiešām ir tāda vieta, kur zeme no vienas vietas noklāta ar zilajiem zvaniņiem! Un mēs esam tur! Un arī lietus ir pārstājis! Un, un, un! Jāāā.... Un tā lēnā garā, ko nedaudz pasteidzina bailes par pārsalušajiem roku un kāju pirkstiem, top “Bluebell Wood” foto-sesija. Pavadīta ar izbrīnītiem garāmgājēju skatieniem un mūsu pašu smieklu orķestri. Atmiņas karte ir pilna, vēders kurkst un gribas dzert kaut ko siltu, siltu un gremdēties burbuļvannā! Pa-ram-pam-pam! Un tā arī darām! Paldies manai lieliskajai komandai- Flamingo/Patrick, Butterfly/Milly, Ladybird/Camille un es- nu lepna kā pāvs ^__^

190 dienas prom no mājām