55 Trewavas, flora; keramista izaicinājums

25th October

Piektdien mēģinājām doties uz Falmutas ikgadējo alus festivālu, bet pārlieku aizrāvāmies sarunās par to vai iet vai neiet līdz brīdim, kad pasākums jau bija beidzies. Tas, protams, mums neliedza doties iekarot Falmutas naksnīgās ielas un pārpildītos bārus/krogus/klubus(?), pilnus ar pirmkursniekiem( joprojām ar Freshers Fayre drudzi sirgstošiem). Bet pēc pāris stundu miega un krūzes ar British tea, biju gatava doties ceļā.

Un tā nu iemetu somā pāris augļu/dārzeņus pusdienām un devos vēl vienā alpīnisma kluba izbraukumā. Šoreiz uz Trewavas, kas ir vien 20-30 min no manīm. Dikti noveicās ar laik-apstākļiem, it īpaši ņemot vērā, ka nākamajā dienā bija bezmazvai vētra + migla+ lietus visu dienu. Un arī pirms tam saulīte mūs te īpaši nav lutinājusi.

Kolosālākā vieta, klintis pie jūras, romantiska mājiņa pie klintīm, izsalkuši savvaļas poniji, kas mēģina apēst manu somu, kamēr es viņiem mēģinu iebarot zirņus, un neiztrūkstošā Kornvolas ainavas sastāvdaļa- pamestie raktuvju torņi saukti par Kornvalas Katedrālēm; vienīgie pieminekļi vecajiem kalnračiem.

Persona zaļajā jakā esmu es (:

Pa vidu tam visam paspēju arī iepazīties ar vietējo floru un faunu. Bildē ļoti spalvains (noteikti vīriešu kārtas)(būsim atklāti, viņi taču ir nedaudz spalvaināki nekā mēs- sieviešdzimuma būtnes) eksemplārs.

Un lai Tu nedomātu, ka es to vien daru kā atpūšos- šeku reku bildes iz procesa kā top mana pirmā tējkanna. Katra keramista izaicinājums.

54 virsotnes, Cam, 1quid

17th October

Sestdien biju uz riktīgo alpīnisma kluba izbraukumu uz *kalniem*. Roche Rock. Pirmo posmu tā normāli bija uzkāpt, un tad man saka- tagad laidies lejā- un es tā paskatos- omg- uz leju tādas klintis, un ne jau taisni uz leju, bet vēl tādos 80 grādos un ķiburu ķeburiem. Es Simonam jautāju vai es varu vienkārši rāpties lejā tāpat kā augšā, bet viņš ni un ni. Eh, piecas minūtes dirnēju uz klints malas un mēģināju noķert savu truša dvēseli un piespiest viņu izlikties par tīģer-dvēseli vismaz uz 2minūtēm, kamēr es nolaidīšos lejā. :D Sanāca.

Bet vispār super! Daudz foršāk nekā kāpt pa sienu iekštelpās, un desmit-reiz grūtāk ar. Baigi jāmāk atrast īstās vietiņas, kur pieķerties, un uz priekšu jāskatās, citādi paliek karājamies grūtā vietā mēģinot izdomāt- kur nu? Labāk tomēr atrast ērtu vietu, kur var izdomāt 5 gājieni uz priekšu. Lai nu kā, ir vēl daudz ko mācīties!

Un svētdien bija Camille dzimšanas diena. Sarīkojām viņai pārsteiguma ballīti džungļu tēmā. Jasmin un Harijs aplaupīja Falmutas apstādījumus un izpušķojām viesistabu/virtuvi kā tādu tropisko mežu. Ar Falmutas palmām efekts bija diezgan iespaidīgs. Un tālāk jau viss kā parasti- gaismas izslēgtas, Camille ierodas, visi lec gaisā un kliedz Rrr-amille! Dinozaura (!!! dinozaura !!!) burkānkūka ar zaļu glazūru un vīns. Bija brīnumaini saulaina diena tāpēc gājām uz pludmali (5min) spēlēt īpatnējo angļu versiju par beisbolu (jā, viņiem ir īpatnējas versijas par visu šai dzīvē- ceļu satiksmi, izlietni, tēju utt). Man šī spēle joprojām paliek mistērija. Es devu priekšroku atsvaidzinošai peldei jūriņā un frisbijam. Un pēc tam Jacobs krogs, kur satikām īstu (!!!) burvi, kurš rādīja kāršu trikus (bet tie nebija triki, tā bija maģija!). Un goda vārds, tas bija kaut kas neiedomājams. Es ar savu racionālo domāšanu visādīgi centos izskaidrot kā- nu KĀ to var!?

Piemēram, viņš lika izvēlēties kārti (pīķa 4), iejauca atpakaļ kavā. Izvilka citu (kreiča dāmu) -jautā- šī? mēs- nē (baigi priecīgie, jē, cilvēks kļūdījies, varam atgriezties pie savas normālās dzīves, baz pārlieku lielas devas misticisma un maģijas). Viņš- pilnīgi mierīgi- okei, saplēš kreiča dāmu četrās daļās un noliek uz galda ar seju uz leju. Ieliek Hjū rokās viņa kārti (pīķa 4) un lek stingri turēt ar īkšķi. šurum-burum. viņš liek Hjū apgriezt kārti viņa rokās un tā ir saplēstā kreiča dāma. Mēs apgriežam driskas uz galda (kas 100& bija dāma) un tas ir vecais labai pīķa 4. Nesaprotu. Galīgākais acu apmāns. Vai arī.... :P
pēc tam skatījāmies Labyrinth. Filma, kas tādēl vien uztaisīta lai Deivids Bovijs varētu iestilot apmetnī un pārāk-košās-acu-ēnās :D bet vispār super, ar morāli (un gobliniem)! Ko gan vēl var vēlēties!

Šodien Jasons uzdevu mums vienas dienas projektu- katram izsniedza vienu poundu un deva laiku līdz plkst 16itiem, lai gūtu peļņu. Mēs sagrupējāmies ar Presianu un Annu un taisījām skiču klades. Nopelnījām kādus 15 poundus :) Diezgan feini. Vajadzētu uzsākt biznesu. It īpaši ar foršo Līgatnes papīru ^__^

Kurt Vonnegut "Cat's Cradle"
rekomendēju.

53 (mm) recepte, lathing, Bella

14th October

Es patentēju jaunu sviestmaižu tipu- Patriotiskā un Eksotiskā. Tātad, tai, kas izskatāc pēc īpatnējas gardēža versijas par Latvijas karogu: maize + medus + 1 rinda ar banānu ripiņā+ 2 rindas ar svaigām dzērvenēm. Eksotiskā: maize + zemesriekstu sviests + 2 rindas banānu ripiņas + 1 rinda dzērvenes. Jumm. : )

Pietam, medus lieliski izbalancē dzērveņu skābumu, un var atļauties likt 2 rindas, zinot, ka viņas nenoripos nost, jo medus ir kā superlīme :)


Pēc iepriekšējās sakāves (Laima vs plaster room) es atgriezos, lai uzvarētu. Tātad lūk šeit bilde kā es savā izcilajā slimnieka plastmasas ietērpā (paredzēts, lai pasargātu mūsu ādu no kaitīgās māla putekļu iedarbības! :D ) virpoju tējkannas modeli.
Lai nu kā, modelis ir uzvirpots, veidne uztaisīta. Rīt došos uz universitāti vēl šo to paķibināt un tad pirmdien varēs piestrādāt pie snīpja un osiņas.


ā, un vakar kaimiņiene Bella taisīja vakariņas. Un ciemos bija arī Seema un viņas kaučsērferis, kurš ir angļu tradicionālās dejas aktīvists (morris dancer), un nu ir nolēmis apdejot pasauli. Tā nu nakts tika pavadīta sarunās par enerģētiku, veselību, conspiracy theories, āderēm, svētvietām, alģēm, ķiplokiem, sleep paralysis, 11 dimensijām un shambhala warriors. Un Seema teica, ka Makču Pikču esot super! ;)

52 episki

12th October

Dažas piedurzīmes iz pēdējām dienām:

Vakariņās biešu pīrāgs pie Carysas. (mm)
japāņu animācija "My neighbor TOTORO" (multfilma pilnīgi un galīgi bez jebkādas agresijas, ideāla bērniem) (WARNING: ļoti lipīga melodija). Vēl šodien laiku pa laikam var kādu pieķert unicersitātē dungojam: to-to-ro to-tooo-ro ^__^ (iesaku šo skatāmvielu Pauliņai)

Mana personīgā friziera- Carysas- apmeklējums. Viņa ieziež man matos hennu (tie laimīgie, kam bijusi darīšana ar to ķēpu, zinās, ka viņa pēc konsistences un krāsas ārkārtīgi atgādina pīļu kakas), tā rezultātā izskatās, ka man ir dredi (jā, manā personīgajā arhīvā nu ir arī šāda bilde). Lai nu kā, rezultāts ir visnotaļ jauks, un nu, kad mani atkal uzrunās "Hei, sarkanmate!", es arī atsaukšos. Pa vidu visam šim procesam Carysa mani iedvesmo, un attīstās mana ideja no funkcionālas tējkannas līdz pat veselai instalācijai. Ā, starpcitu, mums tagad būs ūber garais projekts līdz pat februārim, kad būs izstāde Truro (šis teikums jau pats par sevi ir ielūgums :P ).

Satieku Ophie un ejam uz vietējo stāvlaukumu, kur man māca braukt ar vienriteni. Mhm, grūtāk nekā izskatās, bet vieglāk nekā varētu domāt :)

Pārrunas ar pasniedzēju Jason, kurās viņš ir ļoti iedvesmojošs. Teica, ka mans plāns ir ļoti ambiciozs, bet lai es ejot tik uz priekšu un ja es strādāšu tikpat daudz cik pagāšgad, tad jau paspēšot. Bet tai pašā laikā viņš man lika aizdomāties par tik daudziem mana projekta aspektiem, par kuriem es savā brīnišķīgajā naivumā biju pilnīgi aizmirsusi. Nu man pašai liekas, ka būs traki. Enīvei, runa jau nav par gala rezultātu, bet par procesu. Vai ne. ^__^

Devos uz pirmo alpīnisma jeb kalnā kāpšanas nodarbību. Esmu iestājusies universitātes kāpšanas biedrībā :D Telpas viņiem baigi foršas, instruktori tie paši studenti, tik ar pieredzi, un visu laiku skan grūvīga mūzika. Sajutos riktīgi dzīva. Zini, tās patīkāmās sāpes visās ķermeņa malās, kas daudz labāk ļauj apjaust savu ķermeni. Būs labs trenniņš rokām, lai pēc tam varētu mālus mīcīt (vai arī otrādāk).

Episkā cīņa. Laima vs Plaster Room. Jeb episkā manis sakāve. Pilna pārliecības devos uzvirpot ģipša tējkannas modeli. Sagatavoju formu kur liet ģipsi, uzjaucu 6l+6kg ģipša, un maisot atcerējos, ka esmu aizmirsusis pašu svarīgāko lietu- ielikt formas vidū metāla stieni, kas pēc tam uzfiksēsies uz virpas. Ātri sarunāju Silvu maisīt manu ģipsi, kamēr pati izlaboju kļūdu. Lai nu kā, lejot to šļuru trešdaļa izplūda pa apakšu ārā (jo steigā nebiju visu smuki aizšpaktelējusi ar mālu) tā ka šodien tāpat nācās visu taisīt no jauna. Eh. Vismaz pazaudēju savu pāri-malām-plūstošo pašpārliecinātību.
Ar kursabiedreni nolēmām, ka otrais gads ir vistrakākais. Jo pirmajā tu neko nezini, un visi zin, ka tu neko nezini, un visu tev iemāca. Trešajā tu jau visu zini un visi zina, ka tu visu zini. Bet otrajā, ak, trakajā otrajā gadā, visi domā, ka tu visu zini, arī tu pats domā, ka visu zini, bet ak vai kā mēs visi maldamies.

51 free hugs?

2nd October

Sestdien biju pie Hannas, kur mums bija neliela rūķu darbnīca. Visi visnotaļ cītīgi bija beiguši savu trīs mēnešus ilgo vilcināšanos (procrastinating - mans jaunais vārdu krājuma papildinājums) un beidzot ķērušies (tā teikt) vērsim pie ragiem . Vasaras projekts, kura tēma bija rakstīta uz veselām divām a4 lapām. Pēc tam Laima pagatavoja vakariņas 5 cilvēkiem. Jamm.

Un šodien biju piestrādāt universitātē- Freshers Fayre. Tāds pasākums, kur visi cenšas piedabūt pirmkursniekus ierakstīt e-pastus savā sarakstā un pirmkursnieki cenšas dabūt pēc iespējas vairāk free stuff un iestāties dažādās organizācijās. Es pierakstījos kalnos kāpšanas organizācijā. Katru sestdienu izbraukums uz kalniem un nodarbības pa nedēļas vidu.

Tā nu es biju Student Mentor pārstāvis un mēs dalījām bezmaskas apskāvienus, balonus un končas. Mums pat bija izdrukāti "free hugs vouchers". Jā, nedaudz bērnudārza līmenī, bet hey, tas nostrādāja! Trakoti daudz cilvēki pierakstījās kļūt par mentoriem nākamgad.

Un pēc tam sanāca spontāns pikniks ar tēju un šokolādi kopā ar maniem mīļajiem kaimiņiem (Bella, Seema, Peet). ^__^

Vēlāk atnāca mazā Millija un es ar viņu pārrunāju savas mākslinieciskās idejas. :D Hej, viņa varēja izvēlēties- tas vai arī palīdzēt man mazgāt treileri, jo viņš ir apaudzis ar aļģēm no ārpuses (!) .

Skaistu un spontāniem lēmumies bagātu Tev nākamo dienu!