sestdiena, 2010. gada 23. oktobris

o42 Mani karavānļaudis

23rd October
Mani Karavānļaudis:
* Mūsu pašu kalējs Richards. Biju viņa darbnīcā un izkalu (!) tādu lapiņu. No metāla! Nu zini, tā pa īstam, no metāla stieņa, kuru uzkarsē tais oglēs un tad uz laktas bum-bum-bum ar lielu āmuru kaļ un kaļ, kamēr sanāk tāda maza, vijīga lapiņa ar kātiņu, kas tagad karājas pie mana gaismas slēdža (zini, angļiem tie jokainie slēdži ar striķīti galā, kā filmās- parauj un spainis ar aukstu ūdeni uz galvas... vai arī vienkārši gaisma ieslēdzas :P). Viņa dzīves stāsts arī grāmatas vērts, apceļojis puspasaules, pāris gadus dzīvojis prestižā kartona kastē Londonas ielās un dažādos skvotos, bet tagad strādā antīkā kalējdarbīcā un katru rītu ved Laimu uz skolu savā sarkanajā pikapā ^__^ Un taisa krāsnī ceptu ķirbi ar lazdu riekstiem! (mm)
* Mike. Mūsu intelektuālis ar dikti zilām acīm. Meklē darbu savā profesijā, bet pagaidām bez panākumiem. Audzē čilli un baro putnus. Grib rudu kaķi. ^__^
* Tony mazgā logus. Un fotogrāfē uz melnbaltās. Baro Laimu ar daudz glaunām foto grāmatām. Viņa dzīves prieks un lepnumus- mazs suņu puika, kurš savu laiku izglābts no patversmes, un nu ir viņa kompanjons, lai kur viņš dotos. Arī uz darbu. Un vēl mazā Milly, mīļa sešgadīga knīpa no iepriekšējās laulības, kas nedēļas nogalēs te parādās, mācās spēlēt trompeti pa puskaravānparku un cep cepumus, un kēksus, un mafinus ^__^ un zīmē. Zilas acis, blondi mati, un patīk remontēt zāles pļāvējus : )
* Cleiton, kurš visur brauc ar riteni savā spīdīgajās atstarotāj vestē. Arī pie viņa nedēļas nogalēs ciemos ierodas septiņgadnieks Jack, kurš vislabprātāk skraida pa pļavu savā Batman tērpā. Jā, ar visu apmetni.
* Un Peter Longbottom, rudi čirkains bārdainis : ) tikko pabeidza universitāti. Bioloģija. Strādā par pavāru kinoteātrī. Nē, apgalvo, ka necep popkornu, bet es nezinu vai ticēt :P Atpazīst kodes pēc viņu spārnu rakstiem. Pilna galva kolosālāko random faktu par zvēriem. Tur vistas, pīles un vienu zosu onkuli.
* Rob. Aizraušanās- taisīt fantastiskus radījumus no porymel clay un pārdot iekš ebay. Goblini, fejas un visādi mošķi.
* Skrējējs. Steve. Viņš skrien. Vienmēr un visur. Bet nav steigā. He’s just keeping fit. Vīrietis labākajos gados. Lielākoties redzams skrienot. Savā skrējējtērpā. Dzīvojies pa Austrāliju un Taizemi. Joprojām nedaudz mistiska persona man.
* Toby. Students. Mācās spēlēt bungas.
* Jaz. Dzīvo teltī blakus Tobija treilerim. Meklē mitekli. Viņam viena acs ir zila un otra zaļa! Kā Vecāsmātes baltajam kaķim!!!
* Ally. Aizrautīga puķkope. Tikko kā izvācās no savas karavānas un nopirka māju. Tā ka ja kādam ir vēlme ievākties man kaimiņos- 100 naudiņas un tu esi kļuvis par maza treilera laimīgo īpašnieku/ci.

* Laima.


P.S. Jā, dubultā varavīksne beidzas tieši zem manas mājas. Jādabūn lāpsta! *^__^*

pirmdiena, 2010. gada 11. oktobris

o41 Falmutas brīnumainas Laiks

11th October

Laiks ir viena jokaina lieta. Un Laiks iekš Falmouth it īpaši. Esmu šeit ceturto nedēļu, bet liekas, ka esmu te dzīvojusi vai visu mūžu. Bet atbraukusi tikai vakar. Un iepriekšējā nedēļa bija garākā manā mūžā. Pilns puncis ar notikumiem tai dāmai bij. Pirmdiena bija tik sen atpakaļ, ka knapi vai atcerēties var. Bija pirmie *workshopi. Kursā esam sadalīti trīs grupiņās pa 15, un iesim cauri 5nedēļu rotācijām caur dažādiem materiāliem/procesiem. Man pirmā- metāls,koks,plastmasa. Jautrība sit augstu vilni. Pirmdien taisījām mašīnītes. Un pēc nodarbībām mums bija sacensības ar kursabiedriem! : )

Un otrdien gājām uz Mad Hatters Tea Party. Pa šiko! Un uztaisīju vienu polaroīd bildi!

Trešdien bija jāraksta saraksts ar 40 savām labajām īpašībām /talantiem /sasniegumiem. Tauta, palīdziet! Iesprūdu pie 29. 30, ja pankūku cepšanu skaitītu atsevišķi no smorēšanas kā tādas.

Jā, un mans piecnedēļu projekts ir: develope a small piece of work that is interactive in some way, and that has a moving element.

Ceturtdien uztaisīju dikti glaunu papīrzirgu ar četriem jātniekiem (ar Spoonera kunga instrukcijām) un piektdien visu dienu biju wood workshop un uztaisīju visādus zobratus! Atkal uzliku sev dikti augstu latiņu (laktiņu? :D) un nu mēģināšu viņu pārlekt. Gribu taisīt *automata vai vismaz *mechanical toy. (vari iegūgoglot Keith Newstead, Tom Haney, Cabaret Mechanical Theatre!)

Un sestdien biju sērfot!!! Sērfot! Un esmu dzīva. Uzskatu to par panākumu. Bija dikti liels vējš un mežonīgi-milzonīgi viļņi. 3metrīgi viļņi. Bet kaut kā trīcošām ķepām pat divreiz piecēlos kājās. Protams, tikai lai ātri vien veiktu kārtējo veļasmašīnas kūleni atpakaļ sāļajā ūdenī. Bet tikuntā. Āķis lūpā ir. (mm)

Svētdien uz Gylly pludmali. Sirsnīga pastaiga ar Camille gar kraujas malu (drošu malu). Un Bijām ciemos pie dāņu meitenes Iris, kura dzīvo turpat mājā pie pludmales. Un man liekas, ka viņa ir feja. Nē, ne liekas, bet zinu! Esmu gluži pārliecināta! Un viņa ir bijusi uz feju festivālu. Teica, ka es arī varot braukt. Hihi! Mjā!

Biju uz mūsu klubiņa otro adīšanas vakaru Penryn. Šokolādes kūkas un meiteņu čalas (labas čalas:P) !

Un atkal pirmdiena ir klāt! Šodien taisījām Zootropu (zoetrope) ! Un lai viņš grieztos likām tās spīdīgās lodītes gropītē. Aww. Liels prieks būt te. Pusdienās biju uz Secret Garden. Skaisti. Un saulīte mūs lutināja.

:)


trešdiena, 2010. gada 29. septembris

o40 Sērkociņ meitene

28th September, 2010

Angļu universitātēm tāds ieradums uzdod studentiem (arī tikai topošajiem) vasaras projektus. Lai arī ar kādām bailēm es gaidīju savējā nolikumu, atnāca tāds mazs un mīlīgs- create a space or a place in a matchbox. Tā nu es, kamēr Latvijā vēl ļaudis lutināja atvasaras siltā sauļe, uzķibināju savējo. Drusku aizrāvos un vienas vietā uzķibinājās trīs.

Mājiņā skan Mary Poppins Chim Chim Cheree. Un outniņš nes Bēthovena vēstuli Elīzai. Flamingo burvju pasaulē ir mazs optisks triks ar spoguļiem, līdzīgi kā kaleidoskoā. Bet dikti grūti notverams iekš foto.





















piektdiena, 2010. gada 17. septembris

o39 Laima treileru parkaa?


Sveiki mīlīši. Turpmāk varat mani uzrunāt tieši tā- meitene no treileru parka :D ja jau es te dzīvošu, tad būs vien jāsāk ar to lepoties : ) Mana pirmā māja! Un tā “apgreidota”, ka ir arī riteņi! :D Anglijas dienvidi ir skaisti. Un skats pa manas mājas logu arī- zaļas pļavas un arī skaidrā dienā- pilnas ar mākoņainām aitām. Kopskaitā ar jēriem četri simti. Un tad vēl prāvs pulciņš lamas, guanacos, un divas vecas vistas. Bet viņus visus uzmana un aprūpē sirmais onka Chris ar savām labsirdīgi šokolādīgajām acīm un... astoņiem kolosāliem aitu suņiem. Chrisa dzīves stāsts pats par savi ir grāmatas vērts, kā viņš no Kolumbijas Gorillām unVenecuēlas tarantuliem bērnībā mucis...tā laikam gadās, kad tēvs ir naftas biznesā... Manipārējie treileru parka cilvēk-kaimiņi arī ir tiks dokumentēti, bet vēl jāpaciešas, jo iepazīti pagaidām tikai divi no ~desmit.
No ekonomiskā viedokļa veroties (izklausījās šiki,ne? :P jāā, esmu baigais ekonomists 8)), esmu viennozīmīgs uzvarētājs šai studentu mājokļu meklējumu cīņā, bet, manuprāt, arī no visiem citiem skatu punktiem šī izvēle izskatās tikai arvien daudzsološāka! Kur vēl dabūsi tādu skatu, pļavu potenciāla mazdārziņa un ja vēl sarunātu tās divas vecās vistas atsākt dēt pa kādai olai...mm. Lai tiktu dušiņā ir jāšķērso puspļava dvielītī, bet arī tam nav ne vainas :D vienīgi sāku apsvērt iespēju iegādāties vannas halātu, būs pieklājīgāk : ) Un Chris ir īsts dārgums- ne tikai pirmo nakti izmitināja savās mājās, uztaisīja brokastis, atvilka manu treileri, bet vēl visu dienu palīdzēja man ieriktēties, izbalansēja manu treileri tā, ka runā- esmu vienīgā ar pareizu *līmeni visā Calamankey, un klāt tam visam aizveda iepirkt ņammu. Un es to vien palīdzēju kā paturēju lamu aiz ausīm, kamēr viņš viņai dakterē actiņu.
Klausos Kārli Kazāku, lasu Raivja Dzintara “Ceturto Atmodu” un prātoju, ka otrajā oktobrī laikam jau vajadzēs veikt to piecas stundas garo ceļu līdz Londonas balsošanas urnai. Un skaidri apzinos, ka es nebūšu viena no tiem latviešiem, kas aizbraucot svešumā zuduši savai tautai un zemei. Varbūt paies kāds brītiņš, kamēr atjēgšos, kur tad bija tā pareizā ceļa puse, un atradināšos no nejaušas piena liešanas tējā, bet mājās braukšu.

sestdiena, 2010. gada 5. jūnijs

038 Oxford Brookes FoundationArt&Design Final Exhibition

4th June

Mēnesi ilgais gala projekts nu ir noslēdzies un klāt ir izstādes atklāšana. 120 censoņi.120 labi, ne tik labi, un izcili projekti. 500 vīna glāzes. Karsts. Laimai mugurā zilā kleitiņa ar baltiem kaķiem. Tiek teiktas runas, aplaudēts, čalots, ģībts, sveikts un dzerts. Lai nu kā- te nu ir manis izlolotais projekts. Kate teica, ka gluži latviski- bērzi ar visām piepēm pie sienas. Tad jau varbūt var nesatraukties par tādiem niekiem kā piens tējā. Jūs jau ziniet, ka man runāšana īpaši nepadodas, tad es tā klusītēm nu lavīšos uz virtuvi dzert tēju ar pienu un ēst zemesriekstu sviestu no burciņas, kamēr tu klusītēm (vai skaļi?) vari apskatīties manas Putnucilvēku Gaismas (Birdman Lights).





213 dienas prom no mājām