11th February
Teikšu kā ir, pēdējās divas nedēļas ir bijušas tīrās briesmas. emocionāli un fiziski. jutos kā divreiz pārstrādāta rozīne lielāko daļu laika. un tad vēl uz projekta beigām saslimu un tas bija kronis visam. bet nu jau ir biki labāk. nebiju gulējusi 48 stundas un šorīt bija jāprezentē 5nedēļu projekts keramikā. Ja neskaita to, ka brīžiem aizmirsu angļu valodu un sastomījos varētu teikt, ka runa bija visnotaļ laba. sasmīdināju publiku ar gliemežu-faktiem. Heh, tagad tā ir mana top tēma jebkurā kompānijā. gliemeži. :D glie - meži. hmm.
tam, pa-ram. varbūt man tomēr vēl jāiet pagulēt, ir kaut kāds bezmiega dullums.
Vienā dikti veiksmīgā lietainā dienā, kad nokavēju autobusu un nākamais tikai pēc vairāk kā stundas, aizgāju uz Jam cafe. Viņiem ir smuks melns suns Bobs, kurš nāk sveicināt
ies. Un tur tad es arī redzēju savu vīziju par Jam cafe smukajām ķieģeļu sienām gliemežu uzbrukumā. Un tad arī Laima savā spītībā un dullumā izdomāja, ka viņiem jābūt no porcelāna, jo tad var gaismiņas iekšā salikt, jo porcelāns, ja gana plāns, ir nedaudz caurspīdīgs . Un laimīgā kārtā pasniedzēja Helēna tik noteica, ka vispār tas ir ļooooti grūti, un dārgi un sarežģīti, bet ja jau es gribot, tad es varot pamēģināt. Un tas bija viss nepieciešamais, lai noorganizētu manu un Odrijas Hepburnas (patiesībā viņu sauc Audrey Blackman porcelain, bet tāpēc, ka tik 
cimperlīgs iesaukts citā vārdā :D) atkalredzēšanos. Nu jā, un kaut kur pa vidu...es aizrāvos. un tad jau viņu bija bez gala un malas, deviņi kopā. Eksperimentālos nolūkos trīs ir glazēti, 2 ar manis jauktām porcelāna glazūru recpetēm, un tas zilgani brūnais ar Raku glazūrām (Turquoise Copper; Yellow Crackle).
Raku ir tāda dikti interesanta japāņu trauku apdedzināšanas metode, kur pēc sākotnējās Bisque apdedzināšanas, viņus uzkarsē tādā mazā ceplī (parasti ārā, mums- šķūnītī aiz universitātes :D ) apmēram stundu, un kad viņi izskatās pēc karstas sarkanas lavas, tad ar štangām ņem ārā un liek mucās ar skaidām, kuras tad tur smuki aizdegas un veido visādus brīnum-rakstus un traukiem :)
Ielieku dažas bildes ar maniem Raku traukiem. Ragainā Bļoda un Nāras Cukurtrauks :D
Nu jā. Bet ar gliemežiem ir tā. Kad žūst un pēc tam vēl vairāk, kad divreiz apdedzina, Odrija dikti saraujās. Nevar jau pārmest, noteikti nav patīkams process, bet jā, Shrinkage Rate
porcelānam ir 20%, kad parastam mālam kādi 9%. Un lai gan es to teorētiski paturēju prātā, kad taisīju visas gropītes un pārējās uzpariktes, kas nepieciešamas, lai viņi no parastiem dārza gliemežiem kļūtu par radioaktīviem spīdošiem gliemežiem, diemžēl, pēc pēdējās apdedzinašanas 1280 C, viņi jau bija tā notievējuši, ka baterijas kastītes vairs iekšā nelīda. Lai nu kā, trīs mīļumi vismaz devās ar mani naksnīgā pastaigā uz universitātes mežu (parku?). Pirmajiem diviem iekšā LED spuldzītes, bet pēdējam iekšā svecīte jeb kā tautā saka- ploška.
Un šeku reku viņu draudzīgā kopbilde no šīrīta prezentācijas.
Es dodos atpakaļ uz migu. Par pārējiem piedzīvojumiem drusku vēlāk. Bučas jums, mīlīši!
Vienā dikti veiksmīgā lietainā dienā, kad nokavēju autobusu un nākamais tikai pēc vairāk kā stundas, aizgāju uz Jam cafe. Viņiem ir smuks melns suns Bobs, kurš nāk sveicināt
ies. Un tur tad es arī redzēju savu vīziju par Jam cafe smukajām ķieģeļu sienām gliemežu uzbrukumā. Un tad arī Laima savā spītībā un dullumā izdomāja, ka viņiem jābūt no porcelāna, jo tad var gaismiņas iekšā salikt, jo porcelāns, ja gana plāns, ir nedaudz caurspīdīgs . Un laimīgā kārtā pasniedzēja Helēna tik noteica, ka vispār tas ir ļooooti grūti, un dārgi un sarežģīti, bet ja jau es gribot, tad es varot pamēģināt. Un tas bija viss nepieciešamais, lai noorganizētu manu un Odrijas Hepburnas (patiesībā viņu sauc Audrey Blackman porcelain, bet tāpēc, ka tik 
cimperlīgs iesaukts citā vārdā :D) atkalredzēšanos. Nu jā, un kaut kur pa vidu...es aizrāvos. un tad jau viņu bija bez gala un malas, deviņi kopā. Eksperimentālos nolūkos trīs ir glazēti, 2 ar manis jauktām porcelāna glazūru recpetēm, un tas zilgani brūnais ar Raku glazūrām (Turquoise Copper; Yellow Crackle).Raku ir tāda dikti interesanta japāņu trauku apdedzināšanas metode, kur pēc sākotnējās Bisque apdedzināšanas, viņus uzkarsē tādā mazā ceplī (parasti ārā, mums- šķūnītī aiz universitātes :D ) apmēram stundu, un kad viņi izskatās pēc karstas sarkanas lavas, tad ar štangām ņem ārā un liek mucās ar skaidām, kuras tad tur smuki aizdegas un veido visādus brīnum-rakstus un traukiem :)
Ielieku dažas bildes ar maniem Raku traukiem. Ragainā Bļoda un Nāras Cukurtrauks :D
Nu jā. Bet ar gliemežiem ir tā. Kad žūst un pēc tam vēl vairāk, kad divreiz apdedzina, Odrija dikti saraujās. Nevar jau pārmest, noteikti nav patīkams process, bet jā, Shrinkage Rate
porcelānam ir 20%, kad parastam mālam kādi 9%. Un lai gan es to teorētiski paturēju prātā, kad taisīju visas gropītes un pārējās uzpariktes, kas nepieciešamas, lai viņi no parastiem dārza gliemežiem kļūtu par radioaktīviem spīdošiem gliemežiem, diemžēl, pēc pēdējās apdedzinašanas 1280 C, viņi jau bija tā notievējuši, ka baterijas kastītes vairs iekšā nelīda. Lai nu kā, trīs mīļumi vismaz devās ar mani naksnīgā pastaigā uz universitātes mežu (parku?). Pirmajiem diviem iekšā LED spuldzītes, bet pēdējam iekšā svecīte jeb kā tautā saka- ploška.
Un šeku reku viņu draudzīgā kopbilde no šīrīta prezentācijas.
Es dodos atpakaļ uz migu. Par pārējiem piedzīvojumiem drusku vēlāk. Bučas jums, mīlīši!
