31st January, 2010
Pa iepriekšējo gadu esmu bijusi čakla- 64 dienās 30 ieraksti! Nu labi, es nedaudz šmaucos, jo 64.diena bija novembris un galīgi ne vēl gada beigas...bet tikuntā!
Pirmā nedēļa Oksfordā aizvadīta zīmējos savu zābaku no visiem skatu punktiem un izmantojot visādus “stilus”. Un tad vēl zīmējot krāsu tūbiņas kompozīciju ar resnu otu. Tā un šitā. No vienas puses un otras. Jā, jūs nepārklausījāties- tieši to es darīju visas 5 dienas un vēl mazliet ievilkās brīvdienās. Mieru mīlīši, tikai mieru, nevajag uzriez palikt zaļiem aiz skaudības. Ne jau visiem tiek tā laime katru dienu zīmēt savu neaizmirstulīšu zilo zābaku! :P
Bet kad nu mani kursabiedri bija devušies uz tālo un auksto Venēciju, Laima devās uz silto, mājīgo un labi vēdināto Kates istabu ( kura, starp citu, atrodas LONDONAS 2.joslā, kas ir 45 autobus-biedru un metro-biedru vērošanas pilnu minūšu attālumā no centra). Nu jā- tātad uz Londonu. Londonā ir apmācies, bet lietus nav gaidāms, termometra stabiņš svārstās no –1 līdz +3 pēc Celsija, bet pirksti salst arī pašas adītajos cimdos (lai gan tie man mēdz salt pie jebkuras temperatūras).
Šo piecu dienu laikā Laima turas pie rūpīgi izstrādātā plāna- apskata trīs galerijas: National Gallery, Portrait Gallery un Tate Britain, pāris mazus un ne-tik-mazus tirdziņus: Spittalfields Market, Brick Lane, CAMDEN, kā arī China Town iekš Soho, Hyde Park un Hamsted Heath + daudz ko citu, tai starpā pavada vairākas savas dzīves stundas publiskajā metro prātojot filozofiskas domas ar sadzīvisku pieskaņu.
Ar Laimu atgadās, kas tāds par ko sapņo ikviena meitene (un arī daži puiši. Nemaz neliedzieties!)- Laimu uz ielas kāds pamana! Jā! Tas beidzot ir noticis! Nu labi, tā nebija modeļu aģentūra...bet tomēr. Laimai piedāvā piedalīties masu skatos kādā filmā kaut kad nākotnē. Nu jā...jebkura gadījumā...es dabūju rozā vizītkarti un kāds dabūja manu e-pastu un bildi. Lai nu kā- tālāk seko ar vien aizraujošāki piedzīvojumi-
Nacionālajā galerijā Laima sāk pļāpāt ar kādu onkuli, kurš zīmē no gleznām un kā izrādās ir arī zīmēšanas pasniedzējs. Tā nu tiek aizvadīta gandrīz stunda runājot par dzīvi un mākslu, un to, ka jāsāk zīmēt no acīm, jo tās ir sejas centrā. Un vēl miljons un viens padoms, tai skaitā, kuru pildspalvu izvēlēties.
Jā, un pēc tam Laima redz kā ielu mākslinieks trako kreklā brauc ar vienriteni. He-he! Nu tas gan tevi beidzot pārsteidza, vai ne?
Laima māca Katei cept “flapjack” jeb “saldu auzu plāceni”. Un Kate baro Laimu ar milzum daudz greipfrūtiem un piedzirda ar antīku sidru. Šīš. Un padara atkarīgu no romantiskā ārstu seriāla “Gray’s Anatomy”.
Tiek nolemts biežāk ciemoties.
Šodien ir svētdienas vēla nakts un Laima cenšas vēl iespēt pēdējos darbus rītdienai.
Saldus sapņus!
Pirmā nedēļa Oksfordā aizvadīta zīmējos savu zābaku no visiem skatu punktiem un izmantojot visādus “stilus”. Un tad vēl zīmējot krāsu tūbiņas kompozīciju ar resnu otu. Tā un šitā. No vienas puses un otras. Jā, jūs nepārklausījāties- tieši to es darīju visas 5 dienas un vēl mazliet ievilkās brīvdienās. Mieru mīlīši, tikai mieru, nevajag uzriez palikt zaļiem aiz skaudības. Ne jau visiem tiek tā laime katru dienu zīmēt savu neaizmirstulīšu zilo zābaku! :P
Bet kad nu mani kursabiedri bija devušies uz tālo un auksto Venēciju, Laima devās uz silto, mājīgo un labi vēdināto Kates istabu ( kura, starp citu, atrodas LONDONAS 2.joslā, kas ir 45 autobus-biedru un metro-biedru vērošanas pilnu minūšu attālumā no centra). Nu jā- tātad uz Londonu. Londonā ir apmācies, bet lietus nav gaidāms, termometra stabiņš svārstās no –1 līdz +3 pēc Celsija, bet pirksti salst arī pašas adītajos cimdos (lai gan tie man mēdz salt pie jebkuras temperatūras).
Šo piecu dienu laikā Laima turas pie rūpīgi izstrādātā plāna- apskata trīs galerijas: National Gallery, Portrait Gallery un Tate Britain, pāris mazus un ne-tik-mazus tirdziņus: Spittalfields Market, Brick Lane, CAMDEN, kā arī China Town iekš Soho, Hyde Park un Hamsted Heath + daudz ko citu, tai starpā pavada vairākas savas dzīves stundas publiskajā metro prātojot filozofiskas domas ar sadzīvisku pieskaņu.
Ar Laimu atgadās, kas tāds par ko sapņo ikviena meitene (un arī daži puiši. Nemaz neliedzieties!)- Laimu uz ielas kāds pamana! Jā! Tas beidzot ir noticis! Nu labi, tā nebija modeļu aģentūra...bet tomēr. Laimai piedāvā piedalīties masu skatos kādā filmā kaut kad nākotnē. Nu jā...jebkura gadījumā...es dabūju rozā vizītkarti un kāds dabūja manu e-pastu un bildi. Lai nu kā- tālāk seko ar vien aizraujošāki piedzīvojumi-
Nacionālajā galerijā Laima sāk pļāpāt ar kādu onkuli, kurš zīmē no gleznām un kā izrādās ir arī zīmēšanas pasniedzējs. Tā nu tiek aizvadīta gandrīz stunda runājot par dzīvi un mākslu, un to, ka jāsāk zīmēt no acīm, jo tās ir sejas centrā. Un vēl miljons un viens padoms, tai skaitā, kuru pildspalvu izvēlēties.
Jā, un pēc tam Laima redz kā ielu mākslinieks trako kreklā brauc ar vienriteni. He-he! Nu tas gan tevi beidzot pārsteidza, vai ne?
Laima māca Katei cept “flapjack” jeb “saldu auzu plāceni”. Un Kate baro Laimu ar milzum daudz greipfrūtiem un piedzirda ar antīku sidru. Šīš. Un padara atkarīgu no romantiskā ārstu seriāla “Gray’s Anatomy”.
Tiek nolemts biežāk ciemoties.
Šodien ir svētdienas vēla nakts un Laima cenšas vēl iespēt pēdējos darbus rītdienai.
Saldus sapņus!
110 prom no mājām
