54 Vecmāmiņa Marta, Zigis un osiņas-zostiņas

6th March

Bulgārijā ir tāda tradīcija- Pirmajā Martā visi viens otram dāvina sarkanbaltu lentīti un apsveic ar pavasara iestāšanos. Un tad visi cenšas būt jauki pret Vecmāmiņu Martu, pavasara pavēlnieci, un mēģina atrast pirmos pavasara vēstnešus, pats galvenais- ziedošu koku, un tur tad arī apsien savu sarkanbalto lentīti- ziedojumu Vecmammai Martai ^__^ Te nu ir mans veltījums Martai un manai kursabiedrenei, jaukajai elfu princesei Presianai.

Nesen kā arī Falifornijā ir iestājies pavasaris ar ziedošiem magnoliju un rododenru kokiem! Mmmmm! Pēc mūžīgajām lietavām arī mums tiek dažas Francijas provinces cienīgas saulainas dienas. Zigismunds Vētra un es, mēs abi tās izbaudījām no visas sirds. ^__^ Jā, beidzot pēc divu nedēļu kopdzīves viņš man beidzot arī atklāja savu vārdu - Zigis. :)

Universitātē iet traki. Sākām divus jaunus projektus. Vienlaicīgi. Keramika un Metāls/Rotas. Jādizainē krūze priekš slipcasting, un "The Most Unconventional and Challenging Artefact that Relates to the Body" priekš Fine Metals/Jewellery.
Krūzes, osiņas, un neparasti metāla artefakti pārņem manu dzīvi un brīvo laiku.

AizVakar biju dancāt. Bija Cornwall National Day. Un performances centrā biju viņu folk-dejas un folk-mūzika. 3 naudiņas par dejām, dzīvo mūziku, *pastie un vīnu. (mmmm) 5 stundas non stop. Visi aplī, vai līnijās, vai barā un tik dancā. ^__^ Heh, nekādas Tetley tējas ar pienu un iestīvinātu runu par laikapstkļiem. Ne-e.
(Mamm, atceries kā tu man dejošanai bērnu dienās vienmēr iestīvināji tos baltos apakšsvārkus? Mm, nice! :) )

Jā, un šodien ar kursabiedru un viņa moci devāmies izpētīt Anglijas laukus. Mazas līkumainas taciņas ar tām īpašajām *Cornish Hedges malās. Viņi veido tādas sētas ar akmeņiem malās un zemi pa vidu, un tad sastāda krūmus uz augšējās malas, un tad viņus tur tā īpaši noliec, veidojot nepārredzamus, bet ļoti skaistus žogus.

Ar visu laba vēlējumiem,
Laima un Zigis.