Lielā projekta beigas bija man tādas galīgi samocītas, tikko kā no izstādes atklāšanas attapos, kad jau bija izstādes recenzija jāraksta , peča-kuča prezentācija jātaisa un vēl viena izstāžu prezentācija grupās jāliek kopā. Un treilerim jauni aizkari jāšuj un mocim apdrošināšana jāpērk. Vienu brīdi (t.i. vairākus brīžus) gribējās to vien kā aizmukt uz tik jauko idilli priežu meža ielokā. Bet ko tur daudz, jāturpina rukāt- citius, altius
Bet pirmdiena bija skaista- lai attaptos no visiem iepriekšējajiem projektiem Jasons bija sagatavojis mums foršo nodarbību- iedeva visiem pilsētas karti, ļāva sadalīties grupiņās un izmēģināt jaunus tūrisma veidus. Viņš pats ar savu 8-gadīgo dēlu nedēļas nogalē meta šautriņas kartē, un kur puika trāpīja uz turieni tad arī devās dienas piedzīvojumā. Mēs savukārt uzzīmējām nepiedienīgu bildi kartes otrā pusē, un tad caur gaismu izzīmējām pareizajā pusē, un devāmies ceļā. Pa ceļam skicējot, velkot ar krītu bultiņas un dziedot bulgāru maršu :) (Presiana) Sākās pavisam normāli ar parastiem ceļiem kur būts simtiem reižu, bet tad atklājās kolosālas mazas šķērsieliņas, interesanti mazdārziņi un tad gājām zem tāda liela viadukta, kur Laima paspīdēja ar savām jaunajām alpīnisma prasmēm. Pēc tam jau drusku noklīdām no kartes un devāmies piedzīvojumā rāpjoties pāri/cauri sētām pa slapjām pļavām līdz beidzot nokļuvām pilnīgā strupceļā (par kura esamību es vienmēr kategorisku iebildu) un nācās doties nedaudz atpakaļ.
Lūk, izrādās arī šo visu var iekļaut universitātes dienas režīmā. Šonedēļ ar Presianu taisījām keramikas komposta podus:
Jaunais projekts ir sadarbībā ar National Trust, priekš Trelissick dārza/parka. Ļoti ļoti skaista vieta ar brīnišķīgiem kokiem.
Cryptomeria Japonica
Chamaecyparis lawsoniana
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru