53 (mm) recepte, lathing, Bella

14th October

Es patentēju jaunu sviestmaižu tipu- Patriotiskā un Eksotiskā. Tātad, tai, kas izskatāc pēc īpatnējas gardēža versijas par Latvijas karogu: maize + medus + 1 rinda ar banānu ripiņā+ 2 rindas ar svaigām dzērvenēm. Eksotiskā: maize + zemesriekstu sviests + 2 rindas banānu ripiņas + 1 rinda dzērvenes. Jumm. : )

Pietam, medus lieliski izbalancē dzērveņu skābumu, un var atļauties likt 2 rindas, zinot, ka viņas nenoripos nost, jo medus ir kā superlīme :)


Pēc iepriekšējās sakāves (Laima vs plaster room) es atgriezos, lai uzvarētu. Tātad lūk šeit bilde kā es savā izcilajā slimnieka plastmasas ietērpā (paredzēts, lai pasargātu mūsu ādu no kaitīgās māla putekļu iedarbības! :D ) virpoju tējkannas modeli.
Lai nu kā, modelis ir uzvirpots, veidne uztaisīta. Rīt došos uz universitāti vēl šo to paķibināt un tad pirmdien varēs piestrādāt pie snīpja un osiņas.


ā, un vakar kaimiņiene Bella taisīja vakariņas. Un ciemos bija arī Seema un viņas kaučsērferis, kurš ir angļu tradicionālās dejas aktīvists (morris dancer), un nu ir nolēmis apdejot pasauli. Tā nu nakts tika pavadīta sarunās par enerģētiku, veselību, conspiracy theories, āderēm, svētvietām, alģēm, ķiplokiem, sleep paralysis, 11 dimensijām un shambhala warriors. Un Seema teica, ka Makču Pikču esot super! ;)

52 episki

12th October

Dažas piedurzīmes iz pēdējām dienām:

Vakariņās biešu pīrāgs pie Carysas. (mm)
japāņu animācija "My neighbor TOTORO" (multfilma pilnīgi un galīgi bez jebkādas agresijas, ideāla bērniem) (WARNING: ļoti lipīga melodija). Vēl šodien laiku pa laikam var kādu pieķert unicersitātē dungojam: to-to-ro to-tooo-ro ^__^ (iesaku šo skatāmvielu Pauliņai)

Mana personīgā friziera- Carysas- apmeklējums. Viņa ieziež man matos hennu (tie laimīgie, kam bijusi darīšana ar to ķēpu, zinās, ka viņa pēc konsistences un krāsas ārkārtīgi atgādina pīļu kakas), tā rezultātā izskatās, ka man ir dredi (jā, manā personīgajā arhīvā nu ir arī šāda bilde). Lai nu kā, rezultāts ir visnotaļ jauks, un nu, kad mani atkal uzrunās "Hei, sarkanmate!", es arī atsaukšos. Pa vidu visam šim procesam Carysa mani iedvesmo, un attīstās mana ideja no funkcionālas tējkannas līdz pat veselai instalācijai. Ā, starpcitu, mums tagad būs ūber garais projekts līdz pat februārim, kad būs izstāde Truro (šis teikums jau pats par sevi ir ielūgums :P ).

Satieku Ophie un ejam uz vietējo stāvlaukumu, kur man māca braukt ar vienriteni. Mhm, grūtāk nekā izskatās, bet vieglāk nekā varētu domāt :)

Pārrunas ar pasniedzēju Jason, kurās viņš ir ļoti iedvesmojošs. Teica, ka mans plāns ir ļoti ambiciozs, bet lai es ejot tik uz priekšu un ja es strādāšu tikpat daudz cik pagāšgad, tad jau paspēšot. Bet tai pašā laikā viņš man lika aizdomāties par tik daudziem mana projekta aspektiem, par kuriem es savā brīnišķīgajā naivumā biju pilnīgi aizmirsusi. Nu man pašai liekas, ka būs traki. Enīvei, runa jau nav par gala rezultātu, bet par procesu. Vai ne. ^__^

Devos uz pirmo alpīnisma jeb kalnā kāpšanas nodarbību. Esmu iestājusies universitātes kāpšanas biedrībā :D Telpas viņiem baigi foršas, instruktori tie paši studenti, tik ar pieredzi, un visu laiku skan grūvīga mūzika. Sajutos riktīgi dzīva. Zini, tās patīkāmās sāpes visās ķermeņa malās, kas daudz labāk ļauj apjaust savu ķermeni. Būs labs trenniņš rokām, lai pēc tam varētu mālus mīcīt (vai arī otrādāk).

Episkā cīņa. Laima vs Plaster Room. Jeb episkā manis sakāve. Pilna pārliecības devos uzvirpot ģipša tējkannas modeli. Sagatavoju formu kur liet ģipsi, uzjaucu 6l+6kg ģipša, un maisot atcerējos, ka esmu aizmirsusis pašu svarīgāko lietu- ielikt formas vidū metāla stieni, kas pēc tam uzfiksēsies uz virpas. Ātri sarunāju Silvu maisīt manu ģipsi, kamēr pati izlaboju kļūdu. Lai nu kā, lejot to šļuru trešdaļa izplūda pa apakšu ārā (jo steigā nebiju visu smuki aizšpaktelējusi ar mālu) tā ka šodien tāpat nācās visu taisīt no jauna. Eh. Vismaz pazaudēju savu pāri-malām-plūstošo pašpārliecinātību.
Ar kursabiedreni nolēmām, ka otrais gads ir vistrakākais. Jo pirmajā tu neko nezini, un visi zin, ka tu neko nezini, un visu tev iemāca. Trešajā tu jau visu zini un visi zina, ka tu visu zini. Bet otrajā, ak, trakajā otrajā gadā, visi domā, ka tu visu zini, arī tu pats domā, ka visu zini, bet ak vai kā mēs visi maldamies.

51 free hugs?

2nd October

Sestdien biju pie Hannas, kur mums bija neliela rūķu darbnīca. Visi visnotaļ cītīgi bija beiguši savu trīs mēnešus ilgo vilcināšanos (procrastinating - mans jaunais vārdu krājuma papildinājums) un beidzot ķērušies (tā teikt) vērsim pie ragiem . Vasaras projekts, kura tēma bija rakstīta uz veselām divām a4 lapām. Pēc tam Laima pagatavoja vakariņas 5 cilvēkiem. Jamm.

Un šodien biju piestrādāt universitātē- Freshers Fayre. Tāds pasākums, kur visi cenšas piedabūt pirmkursniekus ierakstīt e-pastus savā sarakstā un pirmkursnieki cenšas dabūt pēc iespējas vairāk free stuff un iestāties dažādās organizācijās. Es pierakstījos kalnos kāpšanas organizācijā. Katru sestdienu izbraukums uz kalniem un nodarbības pa nedēļas vidu.

Tā nu es biju Student Mentor pārstāvis un mēs dalījām bezmaskas apskāvienus, balonus un končas. Mums pat bija izdrukāti "free hugs vouchers". Jā, nedaudz bērnudārza līmenī, bet hey, tas nostrādāja! Trakoti daudz cilvēki pierakstījās kļūt par mentoriem nākamgad.

Un pēc tam sanāca spontāns pikniks ar tēju un šokolādi kopā ar maniem mīļajiem kaimiņiem (Bella, Seema, Peet). ^__^

Vēlāk atnāca mazā Millija un es ar viņu pārrunāju savas mākslinieciskās idejas. :D Hej, viņa varēja izvēlēties- tas vai arī palīdzēt man mazgāt treileri, jo viņš ir apaudzis ar aļģēm no ārpuses (!) .

Skaistu un spontāniem lēmumies bagātu Tev nākamo dienu!

50 The Cottage

30th September

Vien-dien bija kaut kāda jocīgā melnā strīpa. Skaņojot pārplīsa čella A stīga. Tad Richards, labu gribēdams, atnāca ieeļot manu Zigismundu, un atklājās, ka viņam ir tāds brīnums kā "grease nipple". Nezinu kā es līdz šim biju dzīvojusi pilnīgā neziņā par "taukainā krūtsgala" esamību, bet nu mana pasaule ir bagātāka. Nu katrā gadījumā, mums obligāti bija jāietauko arī tas brīnums, kā rezultātā- viņš nolūza. Un tad, lai diena būtu izcila, pienāca mans ībeja pasūtījums- jauns izpūtējs Zigim. Es laimīga kā dzimšanas dienas rītā, saiņoju šo laukā, un šeku reku izsaiņoju kaut kādu uz pusi īsāku nekā pienāktos, jocīgas formas, melnu un ar hieroglifiem aprakstītu izpūtēju. Neizsakāms bija mans sarūgtinājums.

Lai nu kā, arī melnās strīpas nevar būt bezgalīgas (vai ne?). Un nākamajā dienā ībejs atvainojās un teica, ka nepareizo izpūtēju šie man atsūtījuši un viss būšot okei. Un tad kaimiņiene Sarah atdeva par smieklu naudiņām pilnīgi jaunu un spīdīgu Canon printeri/skeneri. Sweeeet. Un aizgāju pie daktera un viņš paklausījās manās plaušās un teica, ka es būšu dzīvotājs.

Bet dienas kulminācija bija pēc tam, kad pa ceļam uz dušu satiku jauno kaimiņieni Seemu (kura starpcitu bija tā meitene no CS, kas mani izmitināja pirmajā reizē, kad atbraucu uz Falm interviju) un viņa man pačukstēja, ka šodiena ir tā diena, kad The Cottege rīko ballīti. The Cottege, ir leģendāra vieta. Hipiju apdzīvots miteklis idilliskā vietā pie jūras, bet tuvu pilsētai. Kādreiz viņi tur skvotoja, bet nu maksājot nelielu īri. Un reizi gadā viņi savā dārzā rīko ballīti. Atvērtu publikai. Un pagāšgad mēs nezinājām. Bet šogad- ohh jeeeah! Un tur bija tik tik tik kolosāli. Divas skatuves (protams, greznotas ar puķēm un krāsainām virtenēm), spēlēja kādas desmit grupas. Ugunskurs. Pie skatuves tāds zālains uzkalniņš veidojot perfektu amfiteātri. Pudele ingvera vīns. Un tualetē bija svecītes! Zini cik festivālos tās pārvietojamās tualetes ir briesmīgas, bet šeit- ar svecītēm. Ahh. Un pēc tam pļāpājām ar Lizu uz sarkanā dīvāna līdz nokļuvām miega peles valstībā.

Izlasīju:
Kurt Vonnegut "God bless you, Mr.Rosewater"
un visbeidzot pēc 3 gadu meklēšanas atradu
Jonathan Safran Foer "Extremely Loud and Incredibly Close"

Pilnīgi noteikti iesaku izlasīt abas divas. It īpaši pēdējo, kas nu ir manā TOP5 : )

49 Alooo, Falifornia?

26th September

Ahoi, tautieši!

Pēc dzintaru medībām Liepājā ar veselību tā čābīgi. Bet tikuntā tas bija tā vērts. Pus-kurpe pilna ar fosilajiem sveķiem (un nedaudz smuku stikliņu un varbūt pat kāds brīnumskaists fosfora gabaliņš, ko pasildīt kabatā : )

Lai nu kā, ar dzintariem kabatā un begemotu sāpošajā kaklā sēdos ļotenē un nu jau esmu atkal Falifornijā- manā palmu un pastiju zemē. Lielais samīļojiens aimāmiņai par dzērveņu kravu un express piegādi taisni pie ļotenes durvīm : )

Hannah & co ceturtdien izbrauca no Falmutas, lai satiktu mani London-taunā, bet netika tālāk par Truro, kad bremzes atteicās no turpmākas sadarbības. Sak’ laid pa taisno pie Lai, nav ko bremzēt, dzīve ir īsa. Interesantā kārtā, Hannai ir ūberā apdrošināšana, kurā acīmredzot ir iekļauts tas, ka ja arī tu nolūzti pasaules otrā malā, tevi aizvelk uz kurieni nu tev vajag. Tā nu viņas atvilka kādās 12 stundās uz London-taunu. Jeij. Benzīns ietaupījās.

Tur nu mēs atkal dzīvojāmies pa pagraba dzīvoklīti un ēdām ķīniešu nūdeles (daudz). Lieliskais kvartets- Sweaty, Smelly, Grumpy un Horny. Kura nu bija kura, lai paliek noslēpums, kas zudis vēstures hronikām : )

Bijām uz izslavēto dizaina festivālu, un secinājām, ka Londonu ir pārņēmis krāsainu šaļļu bums, jo viņu tur tiešām bija nepiedienīgi daudz. Bet tā jau iedvesmojoši.

Mašīna atveseļojās lieliskā luksus meksikāņu remontdarbnīcā un ar Hannuci devāmies ceļā. Bij jauki atkal braukāt pa Kornvolas līkumotajiem celiņiem un baudīt ainavu. Ierodoties gan bija interesants pārsteigums, Chris bij pazaudējies manu treilera atslēgu. Tā nu es atstāju savas ēzeļ-paunas Sarah&Wilz mongoļu jurtā un devos uz universitāti. Palīdzēju novadīt iepazīšanās pasākumu pirmkursniekiem. Mums bija speed-dating, kurā tie pārbijušies nabadziņi tika sasēdināti aci pret aci (~40 acu pāru) un visiem uzdots 2min laikā uzzināt dažus jokainu faktus vienam par otru. Sākumā gan bija lielais matemātiskais izaicinājums mūsu mākslinieku prātiem- kā panākt, lai visi parunā ar visiem, kad ir divas rindas ar cilvēkiem viens otram pretī. Pasākums visā visumā bija izdevies, īpaši jau tāpēc, ka aizmirsām viņiem izbarot sapirkto konfekšu kalnu un nācās visas apēst pašiem. Žēēēl gan ^__^

Un pēc tam jau svinības Jacob krogā un bezalkoholiskais ingver alus Laimai. Un extra omulīgais sarkanais dīvāns Hannas (+Liz, Viky, Henny) mājā, kurš arī turpmāk bieži vien būs mans patvērums.

Bet nu jau Chris ir atradis atslēgu un esmu ievākusies atpakaļ savā hipij-treilerī un iepazinusies ar jaunajiem apakšīrniekiem- zirnekļu ģimenīti.

Foto: Thomas Torheim