66 Bodmin, yurt building

piedosanu, man uz jauna kompja nau vel garumzimes, naksies vien rakstit ar visiem siem shjdgsjha :D

Nu jau kuro reizi atkal biju Bodmina pie jaukaas Jurtu Gimenes. Piektdien palidzeju attirit pagalmu no kazenaaju dzungljiem, un sestdien vareju kjerties pie jurtas kronja veidoshanas.

Ar smilshpapiru noslipeju iekshpusi gludu gludu, noslipeju ari kronja zarus, un ar *spokeshaver* uztaisiju vinjus tievus un apaljus.


Tad ar uzkarsetu dzelzs stieni izdedzinaju kantainus caurumus 45 gradu lenkjii prieksh griestu bomjiem.

Tvaiceju kronja zarus un ieliecu vietaas. Vajadzeja 10 + divi liekie. Tomer 3 bija tadi ne tik labi un slikti liecas. Beigas tomer ieliku visus 10, bet laikam vienu malejo naksies nomainit, jo vinjam tur tada zara vieta, kas nesmuki izliecas.












Reku viena no vinu mazajam jurtam, kas tur pat pagalma bija uzslieta. Mana bus nedaudz lielaka un nedaudz zaljaaka :) un ar smuku malinju.

65 Kennel Vale, mysterious mist

64 Trelissick gardens

Lielā projekta beigas bija man tādas galīgi samocītas, tikko kā no izstādes atklāšanas attapos, kad jau bija izstādes recenzija jāraksta , peča-kuča prezentācija jātaisa un vēl viena izstāžu prezentācija grupās jāliek kopā. Un treilerim jauni aizkari jāšuj un mocim apdrošināšana jāpērk. Vienu brīdi (t.i. vairākus brīžus) gribējās to vien kā aizmukt uz tik jauko idilli priežu meža ielokā. Bet ko tur daudz, jāturpina rukāt- citius, altius, fortius.

Bet pirmdiena bija skaista- lai attaptos no visiem iepriekšējajiem projektiem Jasons bija sagatavojis mums foršo nodarbību- iedeva visiem pilsētas karti, ļāva sadalīties grupiņās un izmēģināt jaunus tūrisma veidus. Viņš pats ar savu 8-gadīgo dēlu nedēļas nogalē meta šautriņas kartē, un kur puika trāpīja uz turieni tad arī devās dienas piedzīvojumā. Mēs savukārt uzzīmējām nepiedienīgu bildi kartes otrā pusē, un tad caur gaismu izzīmējām pareizajā pusē, un devāmies ceļā. Pa ceļam skicējot, velkot ar krītu bultiņas un dziedot bulgāru maršu :) (Presiana) Sākās pavisam normāli ar parastiem ceļiem kur būts simtiem reižu, bet tad atklājās kolosālas mazas šķērsieliņas, interesanti mazdārziņi un tad gājām zem tāda liela viadukta, kur Laima paspīdēja ar savām jaunajām alpīnisma prasmēm. Pēc tam jau drusku noklīdām no kartes un devāmies piedzīvojumā rāpjoties pāri/cauri sētām pa slapjām pļavām līdz beidzot nokļuvām pilnīgā strupceļā (par kura esamību es vienmēr kategorisku iebildu) un nācās doties nedaudz atpakaļ. 

Lūk, izrādās arī šo visu var iekļaut universitātes dienas režīmā. 


Šonedēļ ar Presianu taisījām keramikas komposta podus: 

Jaunais projekts ir sadarbībā ar National Trust, priekš Trelissick dārza/parka. Ļoti ļoti skaista vieta ar brīnišķīgiem kokiem.

  

Cryptomeria Japonica

 

Chamaecyparis lawsoniana

63 Contemporary Crafts Level2 Exhibition

Trakais skrējiens beidzot ir galā, un pēkšņi ir arī viens mazs mazītiņš brīvs brītiņš, kad var pablogot.
Trešdien bija mūsu izstādes atklāšana Truro pilsētā. Vēl otrdien likās, ka man nekas nebūs gatavs un mehānisms nestrādāja, bet brīnumainā kārtā ar pasniedzēja Jasona pallīdzību zobrati iekustējās :)
Šeku reku video iekš feisbuka un bildes

+ vairāku kursabiedru darbi.
Leah Jensen, Presiana Shisheva, Martyn Ratcliffe, Rowena Zorro, Jasmin Bowden, Kelly Jones, Kathryn Watson, Hannah Scott, Liz Smith, Anna Brimley, Silva Burrows, Emily Goodaker, Jacob Dodd, Henry Brown, Natalie Collins, Corin Nesbit, Daisy Rubinstein.

62 jauns miteklis; busy bee

Nu tad tā. Pēdējo pusotru nedēļu neesmu rakstījusi, jo neesmu gluži bijusi Laima treileru parkā. Ja nebiji vēl dzirdējusi/is tad Calamankey Chris izrādījās ne tik draudzīgs onkulis kā sākumā likās. Viņam jau bija bijušas dažas saķeršanās ar citiem parka iemītniekiem, dažos gadījumos man taisnības vārdā nācās aizstāvēt pretējo pusi. Tā rezultātā nokļuvu viņa “slikto bērnu sarakstā”. Klāt vēl nāca fakts, ka ziemas brīvdienās atstāju savu treileri Bodminā pie jaukajiem jurtu cēlājiem ietaupot sev drusku skanošo, bet viņam savukārt nesamaksājot. Tā nu, kad devos ceļā atpakaļ uz Falmutu viņš paziņoja, ka pļava ir pārlieku slapja, un viņš negrib lai es ar savu treileri viņu sabendējot un man esot jāgaida nenosakāms laika ilgums. Tā nu es ar savu treileri devos pie jaukās Carysas Marlborough ielā, kur tad arī pēdējo pusotru nedēļu biju noparkojusies. Izlutināju sevi dzīvojoties mājā ar centrālo apkuri un vannu, bet Carysai savukārt tika manis taisītas brokastis un vakariņas.

Pa to laiku Presiana atrada citu treileru parku, no kura paveras brīnišķīgs skats uz jūru, Falmutu un universitāte izskatās kā ar roku sasniedzama. Arī īre ir uz pusi lētāka, dubļu nedaudz mazāk un ūdens krānam ir ĪSTS rokturis (tātad nevajag mēģināt uzstutēt puvušu šujmašīnu, lai piepildītu ūdens tanku). Vienīgais āķis ir elektrības, interneta un dušas neesamība. Ha hā. Bet tie jau ir nieki, kam gan mūsdienās vajadzīga elektrība. Kh-khm. Un tā nu es atgriežos pie Renesanses uzskatiem, ka ūdens ir indīgs (vai vismaz kaitīgs) un turpmāk izmantošu lielus daudzumus smaržas un kasīklīti utīm. : ) vai arī dušošos universitāte. Skypā turpmāk mani reti sastapsi, ja vien īpaši nesarunāsim.

Ja neskaita dzīvesvietas maiņu, esmu bijusi ļoti ļoti aizņemta. Nekad mūžā neesmu bijusi tik aizņemta. Ķieģeļu šuvošana no rīta līdz vakaram tāds nieks vien bij salīdzinājumā ar maniem tempiem tagad. Esmu pa šīm divām nedēļām uztaisījusi 2,4 metrus garu galdu, 4 zobratus, 4 tējkannas un 10 krūzītes kā arī uzrakstījusi 2042 vārdu eseju par ilgtspējīgu dizainu un artist statement priekš izstādes. Un piepildījusi tikai vienu skumju lappusi skiču kladē, kas kliedz pēc uzmanības.

Presiana ir ievākusies blakus treilerī un tā nu mēs kaļam grandiozus plānus kā uzbūvēt vēja ģeneratoru un saules baterijas. Bet sāksim laikam izveidojot zvaniņu sistēmu vieglai saziņai.

Čao!