64 Trelissick gardens

Lielā projekta beigas bija man tādas galīgi samocītas, tikko kā no izstādes atklāšanas attapos, kad jau bija izstādes recenzija jāraksta , peča-kuča prezentācija jātaisa un vēl viena izstāžu prezentācija grupās jāliek kopā. Un treilerim jauni aizkari jāšuj un mocim apdrošināšana jāpērk. Vienu brīdi (t.i. vairākus brīžus) gribējās to vien kā aizmukt uz tik jauko idilli priežu meža ielokā. Bet ko tur daudz, jāturpina rukāt- citius, altius, fortius.

Bet pirmdiena bija skaista- lai attaptos no visiem iepriekšējajiem projektiem Jasons bija sagatavojis mums foršo nodarbību- iedeva visiem pilsētas karti, ļāva sadalīties grupiņās un izmēģināt jaunus tūrisma veidus. Viņš pats ar savu 8-gadīgo dēlu nedēļas nogalē meta šautriņas kartē, un kur puika trāpīja uz turieni tad arī devās dienas piedzīvojumā. Mēs savukārt uzzīmējām nepiedienīgu bildi kartes otrā pusē, un tad caur gaismu izzīmējām pareizajā pusē, un devāmies ceļā. Pa ceļam skicējot, velkot ar krītu bultiņas un dziedot bulgāru maršu :) (Presiana) Sākās pavisam normāli ar parastiem ceļiem kur būts simtiem reižu, bet tad atklājās kolosālas mazas šķērsieliņas, interesanti mazdārziņi un tad gājām zem tāda liela viadukta, kur Laima paspīdēja ar savām jaunajām alpīnisma prasmēm. Pēc tam jau drusku noklīdām no kartes un devāmies piedzīvojumā rāpjoties pāri/cauri sētām pa slapjām pļavām līdz beidzot nokļuvām pilnīgā strupceļā (par kura esamību es vienmēr kategorisku iebildu) un nācās doties nedaudz atpakaļ. 

Lūk, izrādās arī šo visu var iekļaut universitātes dienas režīmā. 


Šonedēļ ar Presianu taisījām keramikas komposta podus: 

Jaunais projekts ir sadarbībā ar National Trust, priekš Trelissick dārza/parka. Ļoti ļoti skaista vieta ar brīnišķīgiem kokiem.

  

Cryptomeria Japonica

 

Chamaecyparis lawsoniana

63 Contemporary Crafts Level2 Exhibition

Trakais skrējiens beidzot ir galā, un pēkšņi ir arī viens mazs mazītiņš brīvs brītiņš, kad var pablogot.
Trešdien bija mūsu izstādes atklāšana Truro pilsētā. Vēl otrdien likās, ka man nekas nebūs gatavs un mehānisms nestrādāja, bet brīnumainā kārtā ar pasniedzēja Jasona pallīdzību zobrati iekustējās :)
Šeku reku video iekš feisbuka un bildes

+ vairāku kursabiedru darbi.
Leah Jensen, Presiana Shisheva, Martyn Ratcliffe, Rowena Zorro, Jasmin Bowden, Kelly Jones, Kathryn Watson, Hannah Scott, Liz Smith, Anna Brimley, Silva Burrows, Emily Goodaker, Jacob Dodd, Henry Brown, Natalie Collins, Corin Nesbit, Daisy Rubinstein.

62 jauns miteklis; busy bee

Nu tad tā. Pēdējo pusotru nedēļu neesmu rakstījusi, jo neesmu gluži bijusi Laima treileru parkā. Ja nebiji vēl dzirdējusi/is tad Calamankey Chris izrādījās ne tik draudzīgs onkulis kā sākumā likās. Viņam jau bija bijušas dažas saķeršanās ar citiem parka iemītniekiem, dažos gadījumos man taisnības vārdā nācās aizstāvēt pretējo pusi. Tā rezultātā nokļuvu viņa “slikto bērnu sarakstā”. Klāt vēl nāca fakts, ka ziemas brīvdienās atstāju savu treileri Bodminā pie jaukajiem jurtu cēlājiem ietaupot sev drusku skanošo, bet viņam savukārt nesamaksājot. Tā nu, kad devos ceļā atpakaļ uz Falmutu viņš paziņoja, ka pļava ir pārlieku slapja, un viņš negrib lai es ar savu treileri viņu sabendējot un man esot jāgaida nenosakāms laika ilgums. Tā nu es ar savu treileri devos pie jaukās Carysas Marlborough ielā, kur tad arī pēdējo pusotru nedēļu biju noparkojusies. Izlutināju sevi dzīvojoties mājā ar centrālo apkuri un vannu, bet Carysai savukārt tika manis taisītas brokastis un vakariņas.

Pa to laiku Presiana atrada citu treileru parku, no kura paveras brīnišķīgs skats uz jūru, Falmutu un universitāte izskatās kā ar roku sasniedzama. Arī īre ir uz pusi lētāka, dubļu nedaudz mazāk un ūdens krānam ir ĪSTS rokturis (tātad nevajag mēģināt uzstutēt puvušu šujmašīnu, lai piepildītu ūdens tanku). Vienīgais āķis ir elektrības, interneta un dušas neesamība. Ha hā. Bet tie jau ir nieki, kam gan mūsdienās vajadzīga elektrība. Kh-khm. Un tā nu es atgriežos pie Renesanses uzskatiem, ka ūdens ir indīgs (vai vismaz kaitīgs) un turpmāk izmantošu lielus daudzumus smaržas un kasīklīti utīm. : ) vai arī dušošos universitāte. Skypā turpmāk mani reti sastapsi, ja vien īpaši nesarunāsim.

Ja neskaita dzīvesvietas maiņu, esmu bijusi ļoti ļoti aizņemta. Nekad mūžā neesmu bijusi tik aizņemta. Ķieģeļu šuvošana no rīta līdz vakaram tāds nieks vien bij salīdzinājumā ar maniem tempiem tagad. Esmu pa šīm divām nedēļām uztaisījusi 2,4 metrus garu galdu, 4 zobratus, 4 tējkannas un 10 krūzītes kā arī uzrakstījusi 2042 vārdu eseju par ilgtspējīgu dizainu un artist statement priekš izstādes. Un piepildījusi tikai vienu skumju lappusi skiču kladē, kas kliedz pēc uzmanības.

Presiana ir ievākusies blakus treilerī un tā nu mēs kaļam grandiozus plānus kā uzbūvēt vēja ģeneratoru un saules baterijas. Bet sāksim laikam izveidojot zvaniņu sistēmu vieglai saziņai.

Čao!



61 jurta

 14th December

Universitātē nu jau dažas dienas ir iestājies ziemas brīvlaiks. Ceturtdien bij skate un prezentācija. Tējkananna ripo lēnām. Bildē vēl nededzinātās, un bez rokturiem pagaidām. Ja tev ir kāds jauks koka zariņš vai saknīte, kas te iederētos- dod ziņu! Un tējkannas kariete ( :D), jeb karietes pirmais prototips arī gatavs- ar manis izvirpoto pamatni.

Arī Ziemassvētki tika atzīmēti īstā studentu kārtā- sākot ar Ziemassvētku filmu maratonu pie Presianas un viņas puišu bandu (viņa dzīvo mājā ar 3 puišiem), tad latviskās vakariņas pie Camille, un tad traka ballīte ar 60 ielūgto viesu sarakstu pie Carysas. Noslēgumam spontāns lēmums pieņemt uzaicinājumu doties uz pasākumu kādu draugu mājās, kas izvērtās par kolosālu burziņu  hipiju midzenī :)

Un tad sestdien sapakoju treileri un pēc nelielas iekustināšanars mums ar Chrisu izdevās viņu  izvilkt cauri dubļu jūrai, un tad es, mans uzticamais treileris un Tims no jurtu darbnīcas devāmies ceļā. Nu jau piecas dienas esmu praksē jurtu darbnīcā ļoti skaistā ielejā pie Bodminas. Brīnišķīga ģimene ar divām meitiņām un mazu kucēnu Blueberry Bob (ar kuru es katru vakaru konkurēju par vietu pie kamīna). Brīžiem darbs ir tīrā atpūta un piedzīvojums- kā šorīt, kad klaiņoju pa maģisku mežu pilnu ar sūnainiem akmeņiem un  senām drupām, un vācu kokus jurtas kronim. ( Tievus kokus). Vakar bij nedaudz ekstrēmāk- kopā ar Timu un Emmu (šuvēja) braucām jurtas jumta zariem pakaļ (Gari, resni koki). Visu dienu mežā, un tad vilkām kokus augšā kalnā uz mašīnu. Pa laikam kapāja krusa, kuru mēs kāri ēdām, jo ūdens pudele un piknika grozs bij aizmirsies mājās. Labi, ka pastijas bija atsevišķā grozā. Bet Timam ir brīnisķīga attieksme pret dabu un darbu. Mēs labāk strādājām trīsreiz ilgāk mežā ar mazu rokas zāģīti, nekā ar motorzāģi- žviks-žvaks.

Tā nu es esmu sākusi celt savu jurtu (!). Tas būs garš garš process, ar paredzamo gala termiņu kaut kad Aprīlī/Maijā. Šodien tvaicējām un liecām divus pusapļus dēļus jurtas kronim. 

Materiālu saraksts:

1 jurtas kronis

10(+2) zari kronim

32(+4) 136cm gari griestu koki

70(+) tievi dēļi sienu režģim

poli kokvilnas audekls jumtam un sienām

filcs siltināšanai

60 'work is more fun than fun'

29th November

Paldies-paldies-paldies maniem mīļajiem par superīgo dzimšanas dienas pārsteigumu! Kādu brīdi jau likās, ka tā burkānkūka, ko Harijs bij uzcepis, būs bijusi maģisko-sēņu-kūka :) Tiešām neticēju savām acīm un ausīm. Ceru, ka jums patika mans necilais treiler parks, milzonīgā universitāte (+ *izcilā* lekcija par adīšanu :P) bet visvairāk jau Kornvolas skaistā apkārtne.

Treileris piekrauts ar Latvijas labumiem, nebij pat kur apsēsties, kur vien skaties- ēdiens. Presiana un Carys pateicas par garšīgajiem cepumiem, šokolādēm, maizi un āboliem. Man tagad ir publiskie ēdiena krājumi universitātē :D

Pēc jūsu aizbraukšanas ātri vien nokļuvu kārtējajā vāveres ritenī un nebij pat brīdis atsēsties un uzrakstīt kādu teikumiņu blogā. Atvainojos.

Joprojām taisu savu perfekto tējkanu. Esmu uzvirpojusi jau četrus ģipša modeļus, un uztaisīju otro 4-daļīgo veidni, lai atlietu viņu mālā. Pēc trim neveiksmīgiem atlējumiem (var uztaisīt tikai vienu dienā), šodien viens beidzot iznāca ārā neskādēts. Vēl esmu izvirpojusi koka bļodu. Baigi forši. Kad virpo, tad koks liekas tik mīksts kā sviests, un skaidas lido pa gaisu kā tādi traki tauriņi. Un -esmu uz rautera izgriezusi prototipu mana galda virsmai. Tā nu gabaliņu pa gabaliņam projekts, kurš vēl pirms divām nedēļām bija nesaprotama puzle,  liekas kopā, un sāk pēc kaut kā izskatīties.

Bet šodien bija pārrunas ar divām pasniedzējām (Abby & Emma), un viņas 'sakratīja manu sniega bumbu', (citāts iz Emmas, pēc tam kad viņa redzēja manu ļoti-ļoti-nopietno sejas izteiksmi pēc pārrunām). Mjā, pēkšņi atkal liekas, ka man nav ne jausmas ko es daru, un ko mēģinu pateikt ar šo projektu. Carysa bija īsts brīnumputns un mēģināja man palīdzēt; es runāju un viņa pierakstīja manas idejas un  kondensēja viņas sakarīgos teikumos. Divas lapas pierakstīja.

Bet pa vidu tam visam man bija vissupeŗigākā nedēlas nogale- sākās ar Dreamcatchers darbnīcu pie Presianas, un tad pilnas dienas jogas nodarbību- 6h staipoties un elpojot! +mums pasniedza ūber veselīgās pusdienas ar biešu zupu+feta siers un ķirbju sēkliņas. (mm) un salātus.  Un vēl viena naktsnīgā pliko meitu pelde okeānā ar Carysu, un pēc sauna trakoti glaunā viesnīcā. Svētdien cēlāmies pirms saules un gājām skatīties saullēktu un garā pastaigā gar jūru. (mm) Ak, skaistā dzīve.

Noskaties: onka ar foršām sejas izteiksmēm runā par dzīvi :  Stephen Fry on Everything

"Work is more fun than fun" Noel Coward

Un tā tiešām ir. Tāpēc esmu universitātē no 9.00 līdz 20.00, jo tiešām nav nekā cita, ko es  labprātāk darītu. ^__^

ā, un vēl izgāju Child Protection Training, lai varētu strādāt tai dārza projektā ar bērniem. Un joprojām eju uz spāņu valodu pie jocīgās Kolumbiešu pasniedzejas Lilly. Un vēl es uzšuvu kleitu! Āķis lūpā ^__^

 No filmām iesaku: Benny & Joon (1993), ar Džoniju Depu ;)