O11 pirmā darba diena

26^th September

Ar Kamillu virtuvē darām savu “artwork”- viņa zīmē krievu matrjoškas olu breketēs, es- tauriņmeiteni. Esmu ieņēmusi ideālo vietiņu pie loga (skat.bildi nr.1) - saulīte tīkami silda sānus un uz brīdi liekas, ka vasara ir atgriezusies. Četras meitenes cenšas man palīdzēt uzstatīt gludināmo dēli, lai varu izgludināt savu balto-darba-blūzi. Nesekmīgi. Lai netraumētu savu pašapziņu, visas vienprātīgi atzīstam, ka dēlis ir salūzis. Saģērbjos kā striktie noteikumi paredzējuši- melnas bikses/svārki, balta blūze, zemi,slēgti,melni apavi un savākti mati. Ahh, un nedrīkst nagus lakot =/ Ar nelielu satraukumu dodos uz savu pirmo darba vietu. Izrādās, ka strādāšu banketā (tur tāds kā salidojums notiek). Vēl kādiem pāris cilvēkiem tur ir pirmā darba diena, tā ka esam ļoti draudzīgi. Es nesaprotu- kā tie nabaga angļi var tik daudz ieēst- zupa, viens otrais-zivs, kartupeļi, dārzeņi, vēl viens otrais- vista, saldais un plus vēl uzkodas. Un kā tie vīrieši bij uzpucējušies- tādi smokingi un frakas, un taureņi, un vēl visādi brīnumi. Kūsti nu kā sniedziņš maija saulītē :D Kad viss ēdiens pasniegts mums liek sastāties rindiņā- visi glauni baltās blūzēs- un publika mums aplaudē, saka paldies par darbu.. Uhh... ^__^ Kur kas tāds redzēts? Pēc tam visi jauniņie aiziet prom, bet es palieku, jo jāgaida autobuss vēl pusstundu. Un labi, ka tā, jo tad sāk dot ēst. Mans kuņģis gavilē. Un laimīgā kārtā ir palikusi tieši viena veģetārā porcija, kas tiek man! Jupī. Joprojām nezinu, kas tas bija, un neviens arī nemācēja atbildēt, bet garšojas lieliski. Nogurusi braucu atpakaļ uz J2C un tieši pie manas kopmītņu pieturas gaida milzonīgs bars skaļu jauniešu- acīmredzot dodas uz ballīti. Ehh, kāds es gan esmu nūģis :D

O15 diena prom no mājām