OO9 vēlais pārsteigums, elfi un zemūdens

24^th September

Ļoti nogurusi atgriežos J2C un uzvāru dāzrzeņ-zupu. Lai gan lieku no katra dārzeņa tikai pa vienam tikuntā katls sanāk makten pilns un izskatās, ka pietiks kādām trim ēdienreizēm. Nu nemāku es pagatavot maltīti vienam! Ielienu pidžamā un lasu Džeinu Eiru, bet te pēkšņi----- oho!-----nak, nak, nak pie durvīm----un Debija (jauka meitene, kas šeit mācās arhitektūru) parādās manās durvīs, blakus viņai vēl kāda meitene tumšiem matiem saka man “Čau!” Mans žoklis atkaras līdz pat raibajiem palagiem, un acis pārsteigumā ieplešas tik lielas kā stirnas mazulim. Izstomu tik vien kā: “Tu esi no Latvijas!?” Viņa ar lepnumu saka: “Jā!” Pārējā tauta, kas sanākusi brīnīties, drīz vien nozūd, jo mēs sākam čalot latviski. Hehe, un neviens tak mūs nesaprot! Valērija, kā izrādās, mācīsies šeit japāņu valodu (Lā-saskati paralēles? :P). Tērgājam diezgan ilgi un man ir tik daudz, ko teikt. Sen nebiju tik daudz runājusi! Izstāstu viņai par “Baltic Shop”, kur var dabūt skābo krējumu, griķus un rupjmaizi. Oj, kādu gan prieku tas izraisa! Dalāmies bēdās par bagāžas ierobežojumiem lidmašīnā. Uzzinu viņas triku- vajag sūtīt vecmāmiņu pa priekšu, kas ieliek pasē “Laimas” šokolādi un pieclatnieku, un tad arī 20 kilogramīgu somu palaiž.

Ahh, kā es mīlu latviešu valodu.

Nogurums nav vairs ne vienā acī un dodos uz blakus dzīvokli pie Kamillas. Tur kopā ar vēl Hannu kaļam grandiozus plānus. Top ***Elves & Submarine to do list ***. Un solījums to arī izpildīt. Viens no punktiem- Montpellier. ^__^

O13 diena prom no mājām.