Attapos, ka kopš Oxfordas zilo-zvaniņu meža un telšošanas aizpagājušajās Lieldienās, neesmu bijusi nevienā Īstā Lielbritānijas Mežā. Tikai koku puduros, parkos, botāniskajos dārzos un tamlīdzīgos koku/augu grupējumos. Šī kļūda bija steidzami jālabo. Devāmies uz Lizas dzimtajām mājām iekš Black Country, netālu no Birmingamas. 10 cilvēki, 2 mašīnas. 6h ceļā. Mūs uzņēma dikti dikti sirsnīgi- gan Lizas vecāki un tuvinieki, gan arī 3 suņi un melnais kaķis. Vakaru pavadījām pie kamīna ar picu un sarunām. Un tad rīta pastaiga Īstā Mežā, ļāvu koku zariem un saknēm izķemmēt visas manas čakras ;) Un pēcāk bija laiks Lizas 21ajai dz.d/Halloween. Daudz smiņķa uz sejas un jocīgi ietērpi, un ļoti asas uzkodas. Kopsavilkumā ballīte kā ballīte, ar dažām lieliskām sarunām, smieklīgām dejām, un ar dažiem pārlieku-iereibušiem-cilvēkiem-kurus-jānes lejā-pa-trepēm. 
Jau nedēļu kā vairs neesmu universitātē, bet gan praksē. Pie kolosālākā kinētiskā skulptora / automata maker Carlos Zapata.
http://www.carloszapataautomata.co.uk/
Viņa darbnīca ir vien 10min brrrum-brrum attālumā no manīm. Un tur ir vesels mākslinieku/amatnieku darbnīcu grupējums, jo kāds ļoti jauks fermeris izīrē daudz telpas. Superīgākā atmosfēra. Klausos klasisko mūziku, staigāju apkārt vilnas zeķēs, šupojos šupuļtīklā, dzeru tēju no ļoti-ļoti skaistas japāņu tējkannas, un protams, arī strādāju :D Izgrebu koka figūriņu, kas ir viens no centrālajiem tēliem SanFrancisko muzeja pasūtījumam. Un tagad restaurējam Peter Markey automatu Falmutas Galerijai. Pēc darba stundām mēģinu uzlabot/salabot savu pirmo darbu- Rabbits Time Machine. Izgrebu jaunas rokas/kājas/muguru. Strādāju pie galvas. Un tagad mēģināšu rast risinājumu savam jaunajam dizaina izaicinājumam.
Sestdien ar Hannu un Presianu nolēmām pavadīt dienu kopā. Izveidojām savu darāmo-darbu-sarakstu un nolēmām palīdzēt viena otrai, lai tie darbi raitāk rit. Pārbīdījām Hannas mēbeles un sakārtojām viņas drēbju skapi, palīdzējām Presianai iepirkties, un tad kamēr viņas universitātē mazgāja savas+manas drēbes, es nopļāvu zāli (tos džungļus apkārt manam treilerim) un izravēju puķes (mhm, nū, izvravēju nezāles, no puķēm tur maz kas palicis) (mamm, aplej eglītes!:) Nu jā, un tad gājām svinēt Ragbija Klubā.
Un svētdien biju kārtējajā alpīnisma kluba izbraukumā, šoreiz uz Bosigran. Skaisti. Vislabākais moments bija kāpjot Commando Ridge, kur tā klints pa vidu sašķēlusies uz pusēm, un tāda pusmetru plata aiza ietiecas bezgalībā (okeānā), un es tā stāvu vienu kāju uz vienas sienas, otru uz otras (protams, šai brīdi tas nav pusmetrs, bet kādi 2 metri manā iztēlē), un taisni tai aizai pa vidu var redzēt diezgan tuklo mēness seju smaidam pretī. Ohh, un tauriņi plivinās vēderā.
Un šodien ar grupu sniedzām prezentāciju par Design & Emotion. Pasniedzēja teica, ka līdz šim labākā prezentācija (: Diezgan superīga sajūta pirmo reizi sniedzot prezentāciju plašākai publikai BEZ trīcošām rokām un pilnīgi jebkāda uztraukuma. Nezinu kā tas gadījās.
Reku šeku mūsu galvenais informācijas avots:
TED: Donald Norman Talks About Design&Emotion
Viņa darbnīca ir vien 10min brrrum-brrum attālumā no manīm. Un tur ir vesels mākslinieku/amatnieku darbnīcu grupējums, jo kāds ļoti jauks fermeris izīrē daudz telpas. Superīgākā atmosfēra. Klausos klasisko mūziku, staigāju apkārt vilnas zeķēs, šupojos šupuļtīklā, dzeru tēju no ļoti-ļoti skaistas japāņu tējkannas, un protams, arī strādāju :D Izgrebu koka figūriņu, kas ir viens no centrālajiem tēliem SanFrancisko muzeja pasūtījumam. Un tagad restaurējam Peter Markey automatu Falmutas Galerijai. Pēc darba stundām mēģinu uzlabot/salabot savu pirmo darbu- Rabbits Time Machine. Izgrebu jaunas rokas/kājas/muguru. Strādāju pie galvas. Un tagad mēģināšu rast risinājumu savam jaunajam dizaina izaicinājumam.
Sestdien ar Hannu un Presianu nolēmām pavadīt dienu kopā. Izveidojām savu darāmo-darbu-sarakstu un nolēmām palīdzēt viena otrai, lai tie darbi raitāk rit. Pārbīdījām Hannas mēbeles un sakārtojām viņas drēbju skapi, palīdzējām Presianai iepirkties, un tad kamēr viņas universitātē mazgāja savas+manas drēbes, es nopļāvu zāli (tos džungļus apkārt manam treilerim) un izravēju puķes (mhm, nū, izvravēju nezāles, no puķēm tur maz kas palicis) (mamm, aplej eglītes!:) Nu jā, un tad gājām svinēt Ragbija Klubā.
Un svētdien biju kārtējajā alpīnisma kluba izbraukumā, šoreiz uz Bosigran. Skaisti. Vislabākais moments bija kāpjot Commando Ridge, kur tā klints pa vidu sašķēlusies uz pusēm, un tāda pusmetru plata aiza ietiecas bezgalībā (okeānā), un es tā stāvu vienu kāju uz vienas sienas, otru uz otras (protams, šai brīdi tas nav pusmetrs, bet kādi 2 metri manā iztēlē), un taisni tai aizai pa vidu var redzēt diezgan tuklo mēness seju smaidam pretī. Ohh, un tauriņi plivinās vēderā.
Un šodien ar grupu sniedzām prezentāciju par Design & Emotion. Pasniedzēja teica, ka līdz šim labākā prezentācija (: Diezgan superīga sajūta pirmo reizi sniedzot prezentāciju plašākai publikai BEZ trīcošām rokām un pilnīgi jebkāda uztraukuma. Nezinu kā tas gadījās.
Reku šeku mūsu galvenais informācijas avots:
TED: Donald Norman Talks About Design&Emotion
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru