12th November
Trešdien biju uz pirmo Boot Up! nodarbību. Tas ir projekts bērniem no audžuģimenēm un Care Homes sadarbībā ar manu universitāti un Cornish Garden Nurseries, kuram es kaut kādā mistiskā kārtā pieteicos,aizgāju uz interviju un tiku pieņemta. Projekta ietvaros viņi pagāšgad uzcēla riktīgo māju no siena gubām, bet izskatās pēc īstas mājas, jo viņiem palīdzēja arhitekti un dizaineri. Lai nu kā, viņiem tur ir siltumnīcas un dārziņi, jurta, šķūnītis utt. Un katru nedēļu visādi jauki projekti. Manā trešdienā mēs tasiījām koka āmurus, lielas koka lādēs ar vākiem un eņģēm kā arī ķerras, un salikām vienreizējās kameras kokos, lai notvertu 'dārza būtību'. Kopsavilkumā forša diena dabā, ķimerējoties un palīdzot bērniem, un par to man vēl samaksāja.
Bet viena lieta, par kuru mammucis nav īpaši priecīgs- turienes jurta mani iedvesmoja, un radīja to nemieru sirdī, kas urda un dīda uz jauniem piedzīvojumiem un pārmaiņām.Un nu es no treilera gribu pārvākties uz GER- mongoļu vārds priekš 'mājām'. Un nu es pat vairs negribu aprobežoties ar jurtas iegādi, bet gan uzcelt pati savu. Pēc apraksta tas nav nemaz tik sarežģīti. http://www.woodlandyurts.co.uk/Yurt_Facts/Build_Your_Own.html Vajag tik materiālus,instrumentus un bariņu draugu (:
Ja neskaita to, ka pavadu brīvo laiku lasot par jurtu būvniecību- joprojām esmu praksē un izbaudu turienes lielisko atmosfēru. Palīdzu taisīt divus mazus darbiņus par jūrniekiem. Ceturtdien mēs ar Carlos bijām ielūgti pusdienās pie Tima. Tim Shaw ir skulptors netālu no Carlosa Higher Spargo darbnīcas. Nesen tika atklāta viņa jaunā bundzinieka skupltūra Truro. Un tā nu šis slavenais skulptors uzsildīja mums garšīgu zupu no bundžiņas un pasniedza krūzītēs. Uzkodām grauzdiņus un parunājām par mākslu,cilvēci,Latviju un Īriju (viņš ir īrs). Viņš mūs uzaicināja uz izstādes atklāšanu St Iwes. Un šeku reku neizdibināmie visuma spēki no mājas priežu meža vidū Latvijas laukos kaut kādā mistiskā veidā atgādāja mani uz slavena skupltora busiņa kravas nodalījumu, kur mēs ar Carlosu sēdējām uz drēbju maisiem, ko Tims izmantos savām jaunajām skulptūrām personālizstādē Londonā. Tāda ļoti interesanta pieredze, sēdēt pilnīgā tumsā uz tiem drēbju maisiem kā tādiem klubkrēsliem, un katru reizi, kad Tims bremzēja, tad iedegās maza dzeltena gaismiņa un mēs ar Carlosu mainījām sejas izsteiksmes :) Nu jā, un tad jau arī tā izstādes atklāšana, bet kā jau atklāšanās- pārāk daudz cilvēku, lai novērtētu mākslu, vairāk tiek vērtēti cilvēki.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru