50 The Cottage

30th September

Vien-dien bija kaut kāda jocīgā melnā strīpa. Skaņojot pārplīsa čella A stīga. Tad Richards, labu gribēdams, atnāca ieeļot manu Zigismundu, un atklājās, ka viņam ir tāds brīnums kā "grease nipple". Nezinu kā es līdz šim biju dzīvojusi pilnīgā neziņā par "taukainā krūtsgala" esamību, bet nu mana pasaule ir bagātāka. Nu katrā gadījumā, mums obligāti bija jāietauko arī tas brīnums, kā rezultātā- viņš nolūza. Un tad, lai diena būtu izcila, pienāca mans ībeja pasūtījums- jauns izpūtējs Zigim. Es laimīga kā dzimšanas dienas rītā, saiņoju šo laukā, un šeku reku izsaiņoju kaut kādu uz pusi īsāku nekā pienāktos, jocīgas formas, melnu un ar hieroglifiem aprakstītu izpūtēju. Neizsakāms bija mans sarūgtinājums.

Lai nu kā, arī melnās strīpas nevar būt bezgalīgas (vai ne?). Un nākamajā dienā ībejs atvainojās un teica, ka nepareizo izpūtēju šie man atsūtījuši un viss būšot okei. Un tad kaimiņiene Sarah atdeva par smieklu naudiņām pilnīgi jaunu un spīdīgu Canon printeri/skeneri. Sweeeet. Un aizgāju pie daktera un viņš paklausījās manās plaušās un teica, ka es būšu dzīvotājs.

Bet dienas kulminācija bija pēc tam, kad pa ceļam uz dušu satiku jauno kaimiņieni Seemu (kura starpcitu bija tā meitene no CS, kas mani izmitināja pirmajā reizē, kad atbraucu uz Falm interviju) un viņa man pačukstēja, ka šodiena ir tā diena, kad The Cottege rīko ballīti. The Cottege, ir leģendāra vieta. Hipiju apdzīvots miteklis idilliskā vietā pie jūras, bet tuvu pilsētai. Kādreiz viņi tur skvotoja, bet nu maksājot nelielu īri. Un reizi gadā viņi savā dārzā rīko ballīti. Atvērtu publikai. Un pagāšgad mēs nezinājām. Bet šogad- ohh jeeeah! Un tur bija tik tik tik kolosāli. Divas skatuves (protams, greznotas ar puķēm un krāsainām virtenēm), spēlēja kādas desmit grupas. Ugunskurs. Pie skatuves tāds zālains uzkalniņš veidojot perfektu amfiteātri. Pudele ingvera vīns. Un tualetē bija svecītes! Zini cik festivālos tās pārvietojamās tualetes ir briesmīgas, bet šeit- ar svecītēm. Ahh. Un pēc tam pļāpājām ar Lizu uz sarkanā dīvāna līdz nokļuvām miega peles valstībā.

Izlasīju:
Kurt Vonnegut "God bless you, Mr.Rosewater"
un visbeidzot pēc 3 gadu meklēšanas atradu
Jonathan Safran Foer "Extremely Loud and Incredibly Close"

Pilnīgi noteikti iesaku izlasīt abas divas. It īpaši pēdējo, kas nu ir manā TOP5 : )

49 Alooo, Falifornia?

26th September

Ahoi, tautieši!

Pēc dzintaru medībām Liepājā ar veselību tā čābīgi. Bet tikuntā tas bija tā vērts. Pus-kurpe pilna ar fosilajiem sveķiem (un nedaudz smuku stikliņu un varbūt pat kāds brīnumskaists fosfora gabaliņš, ko pasildīt kabatā : )

Lai nu kā, ar dzintariem kabatā un begemotu sāpošajā kaklā sēdos ļotenē un nu jau esmu atkal Falifornijā- manā palmu un pastiju zemē. Lielais samīļojiens aimāmiņai par dzērveņu kravu un express piegādi taisni pie ļotenes durvīm : )

Hannah & co ceturtdien izbrauca no Falmutas, lai satiktu mani London-taunā, bet netika tālāk par Truro, kad bremzes atteicās no turpmākas sadarbības. Sak’ laid pa taisno pie Lai, nav ko bremzēt, dzīve ir īsa. Interesantā kārtā, Hannai ir ūberā apdrošināšana, kurā acīmredzot ir iekļauts tas, ka ja arī tu nolūzti pasaules otrā malā, tevi aizvelk uz kurieni nu tev vajag. Tā nu viņas atvilka kādās 12 stundās uz London-taunu. Jeij. Benzīns ietaupījās.

Tur nu mēs atkal dzīvojāmies pa pagraba dzīvoklīti un ēdām ķīniešu nūdeles (daudz). Lieliskais kvartets- Sweaty, Smelly, Grumpy un Horny. Kura nu bija kura, lai paliek noslēpums, kas zudis vēstures hronikām : )

Bijām uz izslavēto dizaina festivālu, un secinājām, ka Londonu ir pārņēmis krāsainu šaļļu bums, jo viņu tur tiešām bija nepiedienīgi daudz. Bet tā jau iedvesmojoši.

Mašīna atveseļojās lieliskā luksus meksikāņu remontdarbnīcā un ar Hannuci devāmies ceļā. Bij jauki atkal braukāt pa Kornvolas līkumotajiem celiņiem un baudīt ainavu. Ierodoties gan bija interesants pārsteigums, Chris bij pazaudējies manu treilera atslēgu. Tā nu es atstāju savas ēzeļ-paunas Sarah&Wilz mongoļu jurtā un devos uz universitāti. Palīdzēju novadīt iepazīšanās pasākumu pirmkursniekiem. Mums bija speed-dating, kurā tie pārbijušies nabadziņi tika sasēdināti aci pret aci (~40 acu pāru) un visiem uzdots 2min laikā uzzināt dažus jokainu faktus vienam par otru. Sākumā gan bija lielais matemātiskais izaicinājums mūsu mākslinieku prātiem- kā panākt, lai visi parunā ar visiem, kad ir divas rindas ar cilvēkiem viens otram pretī. Pasākums visā visumā bija izdevies, īpaši jau tāpēc, ka aizmirsām viņiem izbarot sapirkto konfekšu kalnu un nācās visas apēst pašiem. Žēēēl gan ^__^

Un pēc tam jau svinības Jacob krogā un bezalkoholiskais ingver alus Laimai. Un extra omulīgais sarkanais dīvāns Hannas (+Liz, Viky, Henny) mājā, kurš arī turpmāk bieži vien būs mans patvērums.

Bet nu jau Chris ir atradis atslēgu un esmu ievākusies atpakaļ savā hipij-treilerī un iepazinusies ar jaunajiem apakšīrniekiem- zirnekļu ģimenīti.

Foto: Thomas Torheim

 

48 saule

Everybody's Free (to wear sunscreen) Mary Schmich Chicago Tribune If I could offer you only one tip for the future, sunscreen would be IT. The long term benefits of sunscreen have been proved by scientists whereas the rest of my advice has no basis more reliable than my own meandering experience. I will dispense this advice now. Enjoy the power and beauty of your youth. Never mind. You will not understand the power and beauty of your youth until they have faded. But trust me, in 20 years you'll look back at photos of yourself and recall in a way you can't grasp now how much possibility lay before you and how fabulous you really looked. You are NOT as fat as you imagine. Don't worry about the future; or worry, but know that worrying is as effective as trying to solve an algebra equation by chewing bubblegum. The real troubles in your life are apt to be things that never crossed your worried mind; the kind that blindside you at 4pm on some idle Tuesday. Do one thing every day that scares you. Sing. Don't be reckless with other people's hearts, don't put up with people who are reckless with yours. Floss. Don't waste your time on jealousy; sometimes you're ahead, sometimes you're behind. The race is long, and in the end, it's only with yourself. Remember compliments you receive, forget the insults; if you succeed in doing this, tell me how. Keep your old love letters, throw away your old bank statements. Stretch. Don't feel guilty if you don't know what you want to do with your life. The most interesting people I know didn't know at 22 what they wanted to do with their lives, some of the most interesting 40 year olds I know still don't. Get plenty of calcium. Be kind to your knees, you'll miss them when they're gone. Maybe you'll marry, maybe you won't, maybe you'll have children, maybe you won't, maybe you'll divorce at 40, maybe you'll dance the funky chicken on your 75th wedding anniversary. Whatever you do, don't congratulate yourself too much or berate yourself, either. Your choices are half chance, so are everybody else's. Enjoy your body, use it every way you can. Don't be afraid of it, or what other people think of it, it's the greatest instrument you'll ever own. Dance. Even if you have nowhere to do it but in your own living room. Read the directions, even if you don't follow them. Do NOT read beauty magazines, they will only make you feel ugly. Get to know your parents, you never know when they'll be gone for good. Be nice to your siblings; they are your best link to your past and the people most likely to stick with you in the future. Understand that friends come and go, but for the precious few you should hold on. Work hard to bridge the gaps in geography in lifestyle because the older you get, the more you need the people you knew when you were young. Live in New York City once, but leave before it makes you hard; live in Northern California once, but leave before it makes you soft. Travel. Accept certain inalienable truths, prices will rise, politicians will philander, you too will get old, and when you do you'll fantasize that when you were young prices were reasonable, politicians were noble and children respected their elders. Respect your elders. Don't expect anyone else to support you. Maybe you have a trust fund, maybe you'll have a wealthy spouse; but you never know when either one might run out. Don't mess too much with your hair, or by the time you're 40, it will look 85. Be careful whose advice you buy, but, be patient with those who supply it. Advice is a form of nostalgia, dispensing it is a way of fishing the past from the disposal, wiping it off, painting over the ugly parts and recycling it for more than it's worth. But trust me on the sunscreen ----------------------------------------------------------------------- Atgriežoties no sērfošanas dienas pludmalē, pēc tam, kad desmito reizi ieziežam viena otras muguru ar pēcsauļošanās apdegumu krēmu, Hannah sāka dziedāt šo tekstu. Eh. Bet kurš gan grib mācīties tikai no citu kļūdām.

48 Contemporary Crafts first year exhibition

manu kursabiedru darbi:

CERAMICS

Will; Jacob
Henry
Lucy; Simon
Presiana
Leah; Julia
Silva (ooooooo!) manas favorītes :)

FINE METALS
Presianas (no Bulgārijas) 3D brilles. Es esmu viņas modele :) un ja skatās ar brillēm tad esmu trīsdimensionāla :D
Helen Cooper
Daisy
Martin

GLASSPresiana
Pheobe
Daisy

Henry
Leah

48 Contemporary Crafts first year exhibition

un šeku-reku mani pēdējie trīs projekti.

FINE METALS
This piece of jewellery is themed around growth, and especially the bizarre carnivore plants- sundews. I was inspired by the way how sundews are able to move their extremely sensitive tentacles in response to contact with their prey. Materials: nickel, plastic, seeds.

šī darba foto kursa līderis izlika uz visiem plakātiem un ielūgumiem :)

Modele: Katrina Cowling

GLASS

Tardigrada Praesidio (slow-paced protector) is a very calm and peaceful animal. He avoids potential threats with his highly developed defence mechanisms. He functions as energetic reflector: turning darkness, cold, gravity etc into its contrary elements. He moves by curling up and slowly rolling about. Bristle hair at the ends of his spikes work like direct links to the universe around him. Materials: kiln-cast glass, nickel, copper, horse-hair, Hannah's hair, LED lights
CERAMICS

With these cups I want to make a social commentary on our industrialized consumer culture. When comparing these two cups, on one there are cave type drawings of animals, inspired by ancient Greek and Egyptian pottery, while the other one is the modern cup with its own little traffic jam going around in a never-ending circle.

Krūzītēm apakšā ir tāda iedobīte, lai der uz apakštasītes esošās figūriņas.

Pa kreisi ir guļoša cilvēka figūriņa, pa labi- mana interpretācija par tēmu- kā izskatās mašīna :D heh. Piedodies puiši :)

‘The Last Fish’ is a plea to the humankind to stop polluting the waters of our planet. The lonesome human figure is the sad but still hopeful fisherman.

Uz apakštasīte ir zivs un teksts "The Last Fish".

‘Feathers’ is a whimsical little cup with a narrative at its heart. It’s about my imaginary cat who dreams of catching a bird, not for the taste of it but to arrange a flying lesson.

Uz apakštasītes ir kaķis un putnu spalvas.